RĪGA, 9. septembris – Sputnik. Krievijas viedokli ir neiespējami ignorēt, pieņemot lēmumus Eiropas Savienības ietvaros, konstatēja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš atklāja, ka nav viegli panākt vienotu ES politiku Baltkrievijas jautājumā, ņemot vērā "lielo Krievijas akcentu".
Neku pārsteidzošu Pabriks nav pateicis, ko ES valstīm Krievija ir liels kaimiņš, viens no svarīgākajiem ekonomiskajiem un politiskajiem partneriem, sarunā ar Sputnik Latvija atgādināja politologs, Maskavas Pedagoģijas valsts universitātes Vēstures un politikas institūta direktora vietnieks Vladimirs Šapovalovs.
"Pietiek atsaukt atmiņā to, ka Krievija ir viens no EDSO un ANO dibinātājiem. Dīvaini, ka daži darboņi atsevišķās valstīs, tādās kā Latvija, dzīvo, neņemot vērā Krievijas viedokli. Vēl vairāk, tas ir jāņem vērā ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē," uzsvēra eksperts.
Viņš norādīja, ka tagad Eiropas elitei kļūst skaidrs, ka viņi pieļāvuši lielu kļūdu un aizokeāna partneri viņus izmantojuši Ukrainas avantūrā.
"Ne velti Francijas prezidents Emanuels Makrons pavēstīja, ka Eiropa nevēlas Ukrainas scenārija atkārtošanos Baltkrievijā. Mēģinājumi ignorēt Krievijas viedokli Ukrainā noveda pie tālākām problēmām Eiropā. Tas ir labi, ka eiropieši sāk mācīties uz šīs negatīvās pieredzes rēķina," atzīmēja Šapovalovs.
Eksperts norādīja, ka patlaban ES nav vienota – tā faktiski ir sadalīta divās daļās, vecajā un jaunajā Eiropā, kurās valda pretrunas vairākos jautājumos, ieskaitot Baltkrieviju.
"Vecās Eiropas valstis ir pietiekami konsolidētas un saprot ES mērķus un nozīmi, bet jaunās Eiropas valstis solidarizējas strīdīgos jautājumos ar Vašingtonu, nevis ar Berlīni un Parīzi. Baltijas valstis – tas ir Trojas zirgs ES, kas bieži izpilda ASV politiskos pasūtījumus," teica politologs.
"Tā kā Vašingtona neatbalsta ideju par vienoto Eiropu, kas konsolidēta ap Francijas un Vācijas savienību, ASV izmanto Baltijas valstis kā līdzekli cīņā ne tikai ar Krieviju, bet arī ar Rietumeiropu. Pie tam ES līderiem ir ko zaudēt attiecībās ar KF, bet Latvijai, valstij, kas savu politiku veido uz atklātas rusofobijas pamata, nav ko zaudēt," konstatēja politologs.
Augusta beigās Baltijas valstis noteica sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, ieskaitot valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Latvija, Lietuva un Igaunija apsūdz ierēdņus prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā un mierīgu protestu apspiešanā. ES izskata savu sankciju sarakstu, kurā, pēc avotu sniegtās informācijas, Lukašenko nav iekļauts.
Baltkrievijas CVK informēja, ka prezidenta vēlēšanās uzvaru izcīnījis pašreizējais valsts vadītājs. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un izveidoja Koordinācijas padomi "varas nodošanai". Ģenerālprokuratūra uzskata to par nacionālo apdraudējumu un ierosinājumi krimināllietu saskaņā ar pantu par aicinājumiem sagrābt varu.
