12:21 21 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1833
  • RUB89.1439
Pasaulē
Saņemt īso saiti
28

"Jaunas ēras sākums", "tas padarīs valsti enerģētiski neatkarīgu", "vēsturisks moments" – Turcijas varasiestādes maksimāli izreklamēja ziņu par Melnajā jūrā atrastajām gāzes atradnēm. Patiesībā, šī degviela it kā ir, bet tās nav. Un, spriežot pēc visa, drīz nebūs.

RĪGA, 26. augusts – Sputnik, Marija Merkulova. Trīssimt divdesmit miljardi kubikmetru gāzes 80 miljardu dolāru vērtībā – skan vairāk nekā solīdi. Analītiķi metās sniegt savus vērtējumus un taisīt makroekonomiskās prognozes pēc Ankaras nesenā paziņojuma par gāzes atradņu atklāšanu Melnajā jūrā.

Prātoja, vai Turcija segs savas vajadzības, vai pat spēs kļūt par eksportētāju, vismaz reģionālajā mērogā. Kāds izteica bažas saistībā ar "Turcijas straumi", citi lēsa ieguves izmaksas.

Dzīvē viss izrādās daudz vienkāršāk, savukārt visi aprēķini ir jātaisa, ņemot vērā iekšējos notikumus republikā. Rahmi Turans, viens no Turcijas izdevuma Sözcü raksta autoriem, atgādina: valstī jau ir izveidojusies politiska tradīcija – paziņot grandiozas ziņas par naftas vai gāzes atklāšanu pirms vēlēšanām.

Tuvākās vēlēšanas notiks 2023. gadā, un, varētu likties, ka ir pāragri šādai vērienīgai virzības kampaņai. Bet tieši ap šo laiku varasiestādes arī grasās uzsākt ieguvi, tādēļ virsraksti pēc trīs gadiem var kļūt daudz spilgtāki, skaļāki un vērienīgāki.

Šobrīd Turcija praktiski pilnībā ir atkarīga no zilās degvielas piegādēm no ārzemēm, un iedrošināt elektorātu balsošanas gaidās maksā visai dārgi. Jo tas taču tiek pasniegts kā teju absolūti visu valsts ekonomisko problēmu atrisinājums.

Sözcü tam nepiekrīt: pirmkārt, maz iespējams, ka vien nieka trijos gados republika spēs sakārtot visus ieguves un pārstrādes procesus. Otrkārt, ražošanas robeža tuvākajiem 7 gadiem ir 8-10 miljardi kubikmetru gadā, bet tā ir tikai piektā daļa Turcijas patēriņa. Ja arī iestāsies pilna enerģētiskā neatkarība, tad ne tik drīz, secina materiāla autors.

Redziet, Taisnīguma un attīstības partijas aizritējušajos 18 valdīšanas gados turki 9 reizes plaši priecājās par ziņām par naftas atrašanu. Taču pēc kārtējā balsojuma tas viss kaut kā tika aizmirsts. Savukārt ogļūdeņraža priekšvēlēšanu tradīcijas pirmsākumi parādījās jau sen, jau vismaz pirms 65 gadiem, kad premjers bija Demokrātiskās partijas līderis Adnans Menderess.

Avīzes toreiz iznāca ar skaļiem virsrakstiem: "Trāķijā atklātas bagātas naftas atradnes!" Taču vai tas kļuva par slavēto "jaunās ēras sākumu" un republikas enerģētiskās neatkarības garantu? Acīmredzami, ka nē.

Pēc temata

"Ēra tuvojas galam": eksperti sola milzīgu naftas šoku
Pārsteigums: naftas krīzei seko gāzes krīze. Kas notiks tālāk
"Tūkstoš dolāri par barelu": amerikāņu plāns šokējis naftas tirgu
Naftas cenas un alternatīvās enerģētikas krahs. Kurš gūst labumu?
Tagi:
nafta, Turcija

Galvenie temati