23:31 23 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1692
  • RUB89.7875
Pasaulē
Saņemt īso saiti
103

Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji ne tik daudz atbalsts Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā, cik ir opozīcijā pret Latvijas varu, kura viņus ignorē, uzskata Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 20. augusts – Sputnik. Partijas "Saskaņa" līderis Jānis Urbanovičs paskaidroja savā rakstā portālā Press.lv, kādēļ Latvijas krievvalodīgie nostājas Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko pusē.

Pagājušajā nedēļā eirodeputāts no Latvijas Nils Ušakovs ("Saskaņa") publicēja savā Facebook lapā aptauju par to, ko viņa sekotāji atbalsta konfliktā Baltkrievijā – Lukašenko vai protestētājus. Nedēļas laikā aptaujā piedalījās vairāk nekā 14 tūkstoši cilvēku – 64% atbalstīja protestētājus, 36% – Lukašenko.

Tikmēr Latvijas Saeima šonedēļ pieņēma paziņojumu, kurā neatzina Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvarēja Lukašenko, par brīvām un godīgām, un aicināja valsts varasiestādes sarīkot jaunas vēlēšanas.

Pats Ušakovs, spriežot pēc nesenās publikācijas, kurā viņš apsolīja, kā pārmaiņas Baltkrievijā notiks, un pievienoja attēlu, kurā ES karogs stāv blakus balti-sarkani-baltajam karogam (protestu simbols), drīzāk atbalsta Baltkrievijas opozīciju, taču vairāk nekā trešdaļa aptaujas dalībnieku viņam acīmredzami nepiekrīt.

Urbanovičs uzskata, ka šādas sašķelšanās iemesls ir Latvijas politikā attiecībā pret krievvalodīgajiem.

"Man kā  Latvijas elektorāta "nelatviskās" daļas pārzinātājam pēdējās dienās bieži jautā – nu kā tad tā? Tie, kurus kaimiņvalstī izdzenā ar stekiem, fiziski moka un morāli pazemi, ir tašu brāļu tauta mūsu krieviem. Vai tad viņi nejūt līdzi viņiem? Vai tad viņi neredz, ka šis cilvēks, kurš ne dienu nav dienējis armijā, bet tikai uzlicis sev virsū maršala mundieri, patiesībā ir smieklīgs? Neizglītots manipulators, despots, kurš zaudējis realitātes izjūtu?" uzrakstīja viņš.

Viņaprāt, tas, ka krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji atbalsta Lukašenko, ir instinkta opozīcija Latvijas politikai, kurā viņi nevar sevi realizēt.

"Kā smags enkurs demokrātiskajā Latvijā ir iemontēts etniskais surogāts – partiju iedalīšana "latviešu" (pareizajās) un "krievu" (sliktajās, Kremļa partijās, kuras ir gatavas pārdot dzimteni) partijās. Un katra Latvijas patriota pienākums ir ienīst visu krievisko un balsot par "latviešu" partijām, lai viņi vada (skalda, sašķeļ, sazāģē) mūžīgi mūžos…" atgādina Urbanovičs.

Pēc viņa sacītā, pašlaik Latvijas krievvalodīgajiem faktiski ir atņemta politiskā izvēle: neatkarīgi no partijas, par kuru viņi nobalsos, viņi paliks nesadzirdēti. Balsojot par "latviešu" partijām, viņi nodrošina vēl lielāku mandātu savas nacionālās identitātes ierobežošanai, balsojot par "krievu" partijām – automātiski deleģē savu balsi opozīcijai.

"Šķietamais Latvijas krievu atbalsts Lukašenko valdīšanai – tas drīzāk nav signāls Baltkrievijas varai, bet gan mūsu pašu valdniekiem. Ka Latvijas krievi vēlas demokrātiju, reālu dalību un pārstāvniecību šeit un tagad. Kamēr mēs to nesadzirdēsim, šis smagais enkurs neļaus mums iet uz priekšu," raksta nobeigumā sacīja Urbanovičs.

Prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā notika 9. augustā. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komitejas datiem, Aleksandrs Lukašenko ieguva 80,1% balsu, opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska – 10,1%. Opozīcija neatzina vēlēšanu rezultātus, pasludināja par uzvarētāju tajās Tihanovsku un paziņoja par varas nodošanas koordinācijas padomes izveidošanu. Lukašenko atbildes kārtā paziņoja, ka republikas varasiestādēm ir pietiekami daudz pasākumu, lai atdzesētu "dažus karstgalvjus".

Pēc vēlēšanām valstī notiek masveida protesta akcijas. Pirmajās dienās kārtības sargi apspieda akcijas, pret protestētājiem, kuri bija neapmierināti ar rezultātiem, pielietoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas-trokšņa granātas, gumijas lodes. Vēlāk kārtības sargi pārstāja izdzenāt mītiņus un pielietot spēka metodes.

Saskaņā ar oficiālajiem datiem, tika aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku. Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem, trīs cilvēki gājuši bojā, vairāki simti cietuši. Saskaņā ar IeM informāciju, nekārtību laikā cieta vairāk nekā 120 kārtības sargu.

Vakar Eiropas Savienības Padomes ārkārtas samitā ES valstu un valdību vadītāji pieņēma lēmumu neatzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus Baltkrievijā. ES Padomes vadītājs Šarls Mišels uzsvēra, ka ES ieviesīs sankcijas pret "ievērojamu skaitu to cilvēku, kas ir atbildīgi par vardarbību republikā un falsifikāciju vēlēšanās".

Pēc temata

Pabriks neceļ paniku: militāro draudu Latvijai pagaidām nav
Latvijas Saeima aicina Baltkrieviju rīkot jaunas vēlēšanas
Mēs varam pamācīt baltkrievu tautu, kā izputināt valsti: Saeimas debatēs par Baltkrieviju
Rinkēvičs: Latvija nevar atzīt Tihanovskas uzvaru vēlēšanās Baltkrievijā
Tagi:
Ušakovs, Urbanovičs, Latvija, Baltkrievija

Galvenie temati