Latvijas Saeima aicina Baltkrieviju rīkot jaunas vēlēšanas

RĪGA, 19. augusts – Sputnik. Latvijas Saeima pieņēma paziņojumu, kurā aicināja Baltkrieviju sarīkot atkārtotas prezidenta vēlēšanas, ļaujot tajās vienlīdzīgi piedalīties opozīcijai, tiek ziņots Saeimas mājaslapā.

Pēc deputātu domām, 9. augustā notikušās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas neatbilda starptautiskajām saistībām un pasaules demokrātijas un tiesiskuma standartiem, nebija brīvas un godīgas.

Latvijas parlaments aicina Baltkrieviju izveidot labvēlīgus nosacījumus un iespējas visiem kandidātiem, lai viņi spētu veikt priekšvēlēšanu kampaņas, un nodrošināt opozīcijai vienādas piekļuves iespējas visiem valsts kontrolētajiem medijiem.

Turklāt atkārtotajās vēlēšanās jābūt garantētai starptautisko novērotāju klātbūtnei, savukārt visu līmeņu vēlēšanu komisijās jābūt visu kandidātu pārstāvētiem novērotājiem.

Tāpat Saeima vēršas pie Baltkrievijas varasiestādēm ar aicinājumu nekavējoties pārtraukt spēka un vajāšanas pielietošanu, atbrīvot visus politiskos ieslodzītos un tos, kas tika nelikumīgi aizturēti protestu laikā.

Latvijas parlaments aicina Baltkrievijas valdību nekavējoties uzsākt dialogu ar opozīciju un pilsoņu sabiedrību, lai izvairītos no tālākas vardarbības un nodrošinātu pārmaiņu īstenošanu, kuras valsts iedzīvotāji uzskata par nepieciešamām.

Turklāt deputāti uzskata, ka Latvijas valdībai ir jāatbalsta ES sankcijas pret Baltkrievijas ierēdņiem, kuri ir atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem un vēlēšanu rezultātu falsifikāciju, kā arī sniegt atbalstu Baltkrievijas sabiedrībai, tostarp finanšu atbalstu pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo mediju attīstībai.

Baltkrievijā kopš 9. augusta turpinās masveida protesta akcijas pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komitejas oficiālajiem datiem, uzvarēja Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% vēlētāju balsu. Otrajā vietā ir opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska, kura ieguva nedaudz vairāk par 10% balsu. Opozīcija neatzina oficiālos vēlēšanu rezultātus. Tihanovska izbraukusi no valsts uz Lietuvu.

Pirmajās dienās kārtības sargi nežēlīgi apspieda protesta akcijas. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, tika aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku, vairāk nekā 600 vērsās ar iesniegumiem par miesas bojājumu nodarīšanu aizturēšanas laikā. Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem, divi cilvēki gājuši bojā. Saskaņā ar IeM informāciju, nekārtību laikā cieta vairāk nekā 120 kārtības sargu. Vēlāk kārtības sargi pārstāja izdzenāt mītiņu un pielietot spēka metodes.