ECDC direktore: mūs gaida otrs pandēmijas vilnis

© REUTERS / Fabrizio BenschЛюди наслаждаются погодой в кафе на площади Жандарменмаркт в Берлине, соблюдая принцип социальной дистанции
Люди наслаждаются погодой в кафе на площади Жандарменмаркт в Берлине, соблюдая принцип социальной дистанции - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Cīņa ar Covid-19 nav pabeigta un turpināsies vēl ilgi, uzskata Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra vadītāja.

RĪGA, 22. maijs — Sputnik. Otrais Covid-19 vilnis Eiropā nav teorija, bet realitāte, paziņojusi Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) direktore Andrea Ammona intervijā The Guardian.

"Jautājums tikai viens, kad tas notiks un cik spēcīgs būs otrs vilnis," viņa saka.

Всемирная организация здравоохранения - Sputnik Latvija
Izslimojušo imunitāte nav pierādīta: PVO iesaka atturēties no "imunitātes pasēm"

Andrea Ammona 2017. gadā kļuva par ECDC direktori. Viņa dzimusi Vācijā, un pirms uzsākt darbu ECDC, viņa strādāja Roberta Koha institūta Berlīnē, kur vadīja infekcijas slimību nodaļu.

"Ņemot vērā vīrusa īpatnības un datus par kolektīvo imunitāti, ko mēs iegūstam no dažādām valstīm, – tie, starp citu, nepriecē, no 2% līdz 14% iedzīvotāju, tas ir, līdz 90% iedzīvotāju vēl var saslimt, – mēs redzam, ka tā mums apkārt ir daudz vairāk, nekā janvārī vai februārī. Man negribētos tēlot apokaliptiskas ainas, bet mums jābūt reālistiem. Vēl nav pienācis laiks nomierināties," viņa konstatēja.

Iepriekš Ammona paziņoja, ka no 2. maija Eiropa, izņemot Poliju, ir piedzīvojusi saslimšanas maksimumu. Pēc tam Eiropas valdības sāka atslābināt karantīnas pasākumus.

Pēc viņas vārdiem, otrais vilnis nav neizbēgams, pietiekami, lai cilvēki turpinātu ievērot noteikumus. Bet viņa jūt, ka eiropieši ir noguruši no ierobežojumiem.

"No vienas puses, mēs redzam ekonomisko ietekmi uz mazo un vidējo biznesu, bet no otras puses, cilvēki nevar izmantot brīvību, ko viņi ir pieraduši uztvert kā pašsaprotamu: viņi nevar doties, kurp vēlas. Tā ir fundamentāla pārmaiņa. Un tagad, kad inficēšanās līmenis sācis samazināties, cilvēki nolēma, ka viss ir beidzies. Bet tā gluži nav," viņa saka.

Лаборатория инновационных медицинских технологий в Долгопрудном - Sputnik Latvija
Vai Covid-19 var izplatīties ar ūdeni: Latvijas zinātnieki atskaitās par pētījumu

Saskaņā ar datiem par 20. maiju, ES, Lielbritānijā, Norvēģijā, Lihtenšteinā un Islandē no Covid-19 miruši 158 134 cilvēki. Pirmo vietu nāvju skaita ziņā ieņem Lielbritānija (35 341 cilvēks), otro - Itālija (32 169 cilvēki), trešo - Francija (28 022 cilvēki).

Kā pastāstīja Ammona, tikai janvāra beigās kļuva skaidrs, ka jaunais vīruss, kas izraisījis daudz nāvju Uhaņā, var tikt nodots no cilvēka cilvēkam (līdz šim bažas izraisīja galvenokārt tas, ka tas var tikt nodots ar precēm, kas importētas no Ķīnas).

Tiklīdz noskaidrojās, ka vīruss ir lipīgs, 26. janvārī ECDC brīdināja Eiropas valdības par nepieciešamību stiprināt veselības aprūpes sistēmas pārslogošanas gadījumam, kā tas drīz notika Lombardijā.

"Mēs uzsvērām, ka ir jāmaina plāni, jāpārbauda slimnīcu gatavība, jāpārliecinās, ka tajās ir pietiekami daudz vietu, īpaši reanimācijā. Man ir aizdomas, ka valdības nav pietiekami novērtējušas ātrumu, kādā pieaudzis slimnieku skaits. Jo, saprotiet, ir atšķirība, vai slimnieku skaits pieaug pēc divām nedēļām vai pēc divām dienām," saka Ammona.

Pēc viņas vārdiem, krīzes cēloņu izmeklēšanas gaitā būs acīmredzams, ka par pagrieziena momentu kļuvusi slēpotāju atgriešanās no brīvdienām Alpos marta sākumā.

Врачи клинической больницы в Москве, переоснащенной для лечения пациентов с COVID-19 - Sputnik Latvija
Pēc pieciem un desmit gadiem: ārsts par komplikācijām bezsimptomu Covid-19 gadījumā

"Tolaik mēs jau redzējām jaunus gadījumus visā Eiropā, un tie visi bija saistīti ar kalnu slēpošanas kūrortiem Itālijas un Austrijas Alpos. Kalnu slēpošanas kūrortos parasti ir daudz cilvēku, un kabīnes uz pacēlājiem vienmēr ir pārpildītas. Tā ir ideāla vide vīrusiem, un es esmu pārliecināta, ka tieši tas veicināja vīrusa izplatīšanos Eiropā," viņa uzskata.

Tam sekoja karantīna, lai gan daudzi bija pārliecināti, ka Eiropā nebūs iespējams ieviest tādus pašus piesardzības pasākumus kā Ķīnā. Ammonai ir aizdomas, ka ārkārtējie pasākumi Eiropā tika ieviesti pārāk vēlu.

"Es domāju, ka, ja mēs to būtu izdarījuši agrāk... bet tie pasākumi ir tik bargi, tik neierasti, ka, diemžēl, bija nepieciešama situācija Itālijas ziemeļos, lai saprastu, cik tie ir nepieciešami."

Viņa ir pārliecināta, ka cīņa ar Covid-19 nav pabeigta un turpināsies vēl ilgi. Viņa pati neplāno vasaras atvaļinājumu un brīdina, ka šādi plāni var beigties ar vilšanos.

"Cilvēkiem vajadzētu būt gataviem, ka pat tad, ja viņi varētu kaut kur aizbraukt, viss būs citādi nekā pagājušajā gadā. Mēs vēl nevaram pateikt - brauciet, kur vēlaties, tikai mazgājiet rokas. - Jāievēro distance," - viņa brīdina.

Viņa nepiekrīt, ka pasākumi varētu būt mīkstāki un skart tikai vecākā gadagājuma cilvēkus.

"Cilvēki ar ideālu veselību inficējas un mirst. Zinot, ka Eiropā ir inficējušies aptuveni 10% iedzīvotāju, es neuzskatu, ka mums bija cita izvēle - citādi viņiem sekotu pārējie 90%."

Ziņu lente
0