19:50 29 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1702
  • RUB92.1625
Pasaulē
Saņemt īso saiti
43

Saskaņā ar Eiropas "zaļo" aprēķiniem, aviācijas degvielas nodoklis var atnest ES budžetam līdz 27 miljardiem eiro; aviokompānijas neslēpj, ka pārliks izmaksas uz pasažieru pleciem.

RĪGA, 11. februāris – Sputnik. Eiropas Parlamentā nopietni apspriež aviācijas degvielas nodokļa ieviešanu, kas ir vidi piesārņojošs avots. Tas ir nepieciešams, lai īstenotu ambiciozo Eiropas Komisijas klimatiskās neitralitātes sasniegšanas plānu līdz 2050. gadam, vēsta Latvijas Radio.

Aviācija ir un paliek viens no ātrāk augošajiem siltumnīcefekta gāzu izmešu avotiem. 2016. gadā tā veidoja gandrīz 4% visu šādu gāzu emisijas Eiropas Savienībā. Saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas datiem, līdz 2050. gadam izmešu pieaugums nozarē sastādīs no 300 līdz 700%.

Akcija Fridays for Future Madridē
© Sputnik / Алехандро Мартинез Велез

Jau šobrīd tiek veikti dažādi pasākumi, lai ierobežotu izmešus, taču šie risinājumi, pēc kritiķu domām, ir neefektīvi. Deputāte no "Zaļajiem" Karima Delli, kura vada Eiropas Parlamenta Transporta komiteju, uzskata, ka efektīvāk būtu aplikt ar nodokli aviācijas petroleju. Šo degvielu atbrīvoja no nodevām jau 1944. gadā ar Čikāgas Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju – toreiz valstis vēlējās, lai petrolejas izmantošana pieaugtu visā pasaulē.

"Nodokļa uzlikšana petrolejai ir viens no risinājumiem. Un tas jāīsteno ātri, jo petroleja ir vienīgā degviela, kurai mūsdienās netiek uzlikti nodokļi. Tas rada negodīgu konkurenci ar citiem transporta veidiem, tāpēc tai vajadzētu ātri uzlikt nodokļus.

Eiropas Komisijas pētījums rāda – ja mums būtu petrolejas nodoklis Eiropas līmenī, nodoklis 0,33 eiro centu par litru mums ienestu 27 miljardu eiro ieņēmumus Eiropas Savienības budžetā.

Tādēļ šādā tīrā mobilitātē mēs varētu ieguldīt daudz vairāk nekā šodien," paskaidroja Karima Delli.

Lai gan ideja var likties pievilcīga, tai būs daudz nevēlamu seku, uzskata Tomass Rainārts, ES lielākās aviokompāniju asociācijas Airlines for Europe izpilddirektors.

"Neviens pētījums patiesībā neliecina, ka biļešu nodoklis vai degvielas nodoklis, vai abu apvienojums ietekmēs pasažieru uzvedību tādā mērā, ka tas ļoti samazinātu gaisa kuģu satiksmi. Ja palielinātu biļetes izmaksas, izmantojot petrolejas nodokli vai biļetes nodokli, tad 5 līdz 10% pasažieru vienā konkrētā maršrutā teiktu: Es nelidošu, man tas ir pārāk dārgi.

Bet šī lidmašīna vienalga pacelsies un radīs tādas pašas CO2 emisijas," skaidro Rainārts.

Aviokompānijas ir pārliecinātas, ka visvairāk šāds nodoklis kaitēs patērētājiem, jo izmaksas tiks pārliktas uz pasažieru pleciem. Taču nodokļa ieviešanas piekritējus šis arguments nepārliecina. Viens no viņiem ir aviācijas eksperts Endrjū Mērfijs, kurš uzstājas par ekoloģisku mobilitāti.

"Lidināšanās apkārt ar papildu petroleju tvertnē maksā daudz naudas un rada daudz CO2. Un ideja par to, ka lidmašīnas lidos ārpus Eiropas, lai uzpildītos, un tad lidos atpakaļ, lai lidotu apkārt, - mēs domājam, ka tas ir diezgan smieklīgi. Es nedomāju, ka nozare nodarbojas ar lidošanu apkārt ar tukšām lidmašīnām, un viņi noteikti to vēl ilgi nedarīs.

Petrolejas nodoklis ir visefektīvākais, jo tā mērķis ir problēmas sakne. Tas ir – lidmašīnas sadedzina petroleju, sadedzina fosilo degvielu," atgādināja Mērfijs.

Nodokļa ideja Eiropas Savienībā kļūst arvien populārāka, sevišķi, ņemot vērā jauno klimata politiku, kuru pieteikusi Eiropas Komisija. Nodokli var ieviest lidojumiem Eiropas Savienības robežās – šāds nodoklis iekšējiem aviācijas pasažieru paŗvadājumiem jau pastāv dažādās valstīs, tostarp ASV, Brazīlijā, Indijā un Japānā.

Pēc ekspertu domām, nodoklis nav vienīgais pasākums, ko var īstenot – risinājumiem ir jābūt globāliem.

"Tas galvenokārt ir ieguldījums jaunos gaisa kuģos, ieguldījums modernā gaisa satiksmes pārvaldībā un ieguldījums ilgtspējīgā aviācijas degvielā. Un visbeidzot, jāievieš CORSIA sistēma, globālā kompensācijas sistēma, kas ir milzīgs darījums, milzīgs sasniegums, ko nozare kopā ar nevalstiskajām organizācijām ir sasniegusi. Lai nonāktu pie šī darījuma, mums vajadzēja vairāk nekā sešus gadus. Bet tas ir globāls darījums. Tas nozīmē, ka amerikāņi, ķīnieši, krievi un tā tālāk, viņi visi ir spēlē ar mums," paziņoja Rainārts.

Sistēma CORSIA tika apstiprināta pirms četriem gadiem, lai kompensētu un samazinātu CO2 emisiju starptautiskajā aviācijā, taču tā būs obligāta tikai no 2027. gada un satur daudz izņēmumu.

Eirodeputāte Delli piedāvā savu variantu.

"50% lidojumu Francijā ir no 600 līdz 1800 kilometrus gari. Ir pilnīgi iespējams doties ceļā arī vilcienā ar nakts reisu. Klimata, bet arī ekonomisku apsvērumu dēļ – ja jūs guļat vilcienā, jūs ietaupāt vienu nakti viesnīcā. Bet galvenokārt tas rada darbavietas.

Turklāt cilvēki Eiropā vairs nevēlas lidot. Viņi apzinās globālās sasilšanas esamību un vēlas parādīt konkrētu žestu, proti, pārtraukt lidot," uzskata Delli.

Kā piemēru augošajam nakts vilcienu pieprasījumam min petīciju par atkārtotu dzelzceļa līnijas Parīze – Brisele – Berlīne atvēršanu.

Taču Rainārts atgādina, ka ar šādiem nakts vilcieniem nevar nokļūt visās Eiropas pilsētās un šādi ceļojumi nevar apmierināt cilvēku vajadzības. Pasažieri, kuriem laiks ir īpaši vērtīgs, visticamāk, izvēlēsies lidmašīnas.

Pēc temata

Zinātnieki prognozē cilvēcei "neaprakstāmas ciešanas"
Baltijas līderi ES budžetā saskatījuši draudus "klimatiskajai neitralitātei"
Valdība vienojusies: Latvija atbalstīs ES mērķi klimatiskās neitralitātes jautājumā
ES vēlas, lai Polija piekristu slēgt ogļu elektrostacijas

Galvenie temati