Pagājuši jau 40 gadi, kopš PSRS VDK trieciena grupas ar armijas vienību atbalstu ieņēma Afganistānas līdera Hafizulla Amina neieņemamo rezidenci – Tadžbeka cietoksni. Unikālā operācija tika sagatavota ļoti īsā laikā, un vēl joprojām tā iekļauta specdienestu mācību līdzekļos. Par tālaika notikumiem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.
Nemierīgā Afganistāna
Pēc valsts apvērsuma 1979.gada septembrī Afganistānā pie varas nāca Hafizulla Amins – diktators, kurš nežēlīgi izrēķinājās ar opozīciju. Pēc viņa pavēles tika noslepkavots Afganistānas Tautas demokrātiskās partijas ģenerālsekretārs, valsts vadītājs Muhameds Taraki, kurš parakstīja Līgumu par draudzību, labām kaimiņu attiecībām un sadarbību ar PSRS.
Valstī sākās represijas, jaunā režīma pretiniekus sodīja ar nāvi bez tiesas un izmeklēšanas, meta cietumos. Pie PSRS un Afganistānas robežas sarosījās islāmisti, kareivji dezertēja vai pārgāja modžahedu pusē. Ar Rietumu specdienestu finansiālo un tehnisko atbalstu valstī sāka gatavot diversantu grupas darbam PSRS republikās Vidusāzijā.
Maskava apzinājās, kas notiks, ja Afganistāna pāries rietumvalstu kontrolē un nolēma to nepieļaut. Vispirms bija jāatstādina no varas Amins – daži dati liecināja, ka viņš "spēlē" CIP pusē.
1979.gada oktobrī PSRS Valsts drošības komiteja un Aizsardzības ministrija sāka izstrādāt slepenās operācijas "Baikāls 79" un "Vētra 333". Pirmajā speciālo uzdevumu vienībai vajadzēja likvidēt Aminu, otrā paredzēja īpaši svarīgu valsts objektu ieņemšanu Kabulā.
Padomju karavīri ieradās Afganistānā kā militārais atbalsts, ko iepriekš lūdza Muhameds Taraki. Hafizulla Amins no tā nebija atteicies. Viņš pats lūdza PSRS vadībai piešķirt bataljonu rezidences apsargāšanai.
Darbs aizsegā
1979.gada decembrī Bagramas lidostā izsēdās aptuveni 500 karavīri no PSRS Ģenerālštāba GIP 154. speciālo uzdevumu vienības – tā saucamā "musulmaņu bataljona". Viņi pārģērbās afgāņu formās un pievienojās vietējiem karevjiem.
Jau vasarā Bagramā bija ieradušās 345. izpletņlēcēju desanta pulka vienības. Maskējušies par tehniskajiem speciālistiem, viņi sekoja padomju transporta aviācijas drošībai.
Vairākas speciālās grupas jau vairākus mēnešus strādāja Kabulā – vēstniecībā un militāro padomnieku vietās. Viņu vidū bija VDK speciālās vienības "Zenit" darbinieki pēc speciāliem sagatavošanas kursiem, kuros mācīja ieņemt dažādus objektus, sagūstīt svarīgas personas, atbrīvot ķīlniekus un sarīkot slazdus. Bez tam Afganistānā ieradās VDK superslepenās vienības "Grom" kareivji (vēlāk uz tās bāzes tiks radīta grupa "Alfa").
Abās vienībās bija aptuveni piecdesmit cilvēki. Viņi izlūkoja apvidu, pētīja ieņemamos objektus, identificēja to vājās vietas, saskaitīja apsargus un analizēja viņu bruņojumu.
Decembra vidū "musulmaņu bataljona" vienības devās uz Kabulu, lai pastiprinātu Afganistānas līdera rezidences apsardzi. Jāpiebilst, ka Amins pēc vairākiem atentātiem pavēlēja padarīt Tadžbeka pili par nepieejamu citadeli. Ēka atradās augstienē, uz to veda tikai viens ceļš, un nebija iespējams tuvoties nemanīti. Visas pieejas bija mīnētas, nocietinātās sienas spēja izturēt artilērijas apšaudi.
Visā pils perimetrā – kontroles posteņi ar ložmetējiem un granātmetējiem, iespējamos uzbrukuma virzienos stāvēja zemē ierakti tanki. Rezidences apsardze pārsniedza divus tūkstošus cilvēku. Pašā ēkā atradās aptuveni divi simti Amina miesassargu. Jāpiebilst, ka PSRS VDK 9. nodaļas darbinieki palīdzēja afgāņu dienestiem organizēt aizsardzību.
Cietokšņa krišana
Par uzbrukuma sākuma signālu kļuva valdības sakaru līnijas uzspridzināšana Kabulā. Tadžbeka tika izolēta. Kabulas garnizonu bloķēja padomju desantnieki.
Pl. 19:15 "musulmaņu bataljona" un VDK grupu kareivji sāka likvidēt sargus. To neizdevās paveikt paslepus – no kontroles posteņiem sākās apšaude. Uz šāvieniem reaģēja afgāņu karavīri kazarmās. Uzbrucējiem izdevās neitralizēt vairākus apsardzes garnizona komandierus un afgāņu vidū sākās haoss.
Apšaudes punktu apspiešanai un papildspēku izolācijai GIP speciālo uzdevumu kareivji izmantoja četras zenītraķešu iekārtas "Šilka". Kareivji ar granātmetējiem apšaudīja kazarmas un bloķēja tajās vairākus simtus kareivju.
VDK trieciena grupas iebruka rezidences teritorijā ar vairākiem bruņutransportieriem un kājnieku kaujas mašīnām un nokļuva ložmetēju un automātu krustugunīs. Bija nogalinātie un ievainotie. Sadalījušies vairākās grupās, karavīri iekļuva ēkā. Iekšā grupas saskārās ar gvardes pretestību. Amina apsargi bija labi sagatavoti un teicami bruņoti.
Daudziem specvienības kareivjiem tas bija pirmais īstais kaujas uzdevums. No visām pusēm lidoja lodes, šķembas un granātas. Cīņas pirmajās minūtēs ēku apšaudīja arī pašu "Šilkas".
"Pilī iekļuvām pa logu. Nebija skaidrs, kas un no kurienes šauj, - atcerējās vienas specgrupas komandieris majors Mihails Romanovs. – Pilī bija daudz durvju no bieza stikla, bez jebkādiem rāmjiem. Tu ieraugi priekšā pazibējušas ēnas, met granātu, lai iztīrītu ceļu, bet granāta veļas atpakaļ kā kukulītis un pieripo tev pie kājām. Domā, ko iesākt: pieliekties, krist uz grīdas, slēpties sienu nišās? Pēc skaņas noteicām, kur strādā mūsējais automāts, kur – svešs."
Tomēr speciālo uzdevumu vienībām izdevās neitralizēt apsargus un pārtvert iniciatīvu. Sākās metodiska telpu tīrīšana. Pārbaudīja katru iztabu. Ja durvis bija aizbarikadētas, tās uzlauza un meta iekšā granātu. Uzbrukuma dalībnieki atcerējās, ka Hafizulla Amins gājis bojā granātas sprādzienā, kad kareivji tīrīja stāvu, kurā bija viņa kabinets. Galvenais uzdevums bija izpildīts.
Uzbrukums ilga tikai nedaudz vairāk kā 40 minūtes. VDK oficieri un GIP vienību kareivji iznīcināja gandrīz visus Amina miesassargus. Pēc vadītāja nāves aptuveni desmit gvardi nolika ieročus. Lielāko daļu apsardzes bataljona bloķēja, daži aizgāja kalnos. Tika sagūstīti aptuveni 1700 afgāņu kareivji.
Triecienā gāja bojā pieci VDK oficieri, gandrīz visi bija ievainoti. Dažādi dati liecina, ka "musulmaņu bataljons" un desantnieki zaudēja 10-15 karavīrus. Apmēram četri simti operācijā iesaistīto VDK darbnieku saņēma ordeņus un medaļas. Valdības apbalvojumus saņēma arī trīs simti "musulmaņu bataljona" virsnieku un kareivju.
