08:42 15 Jūlijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1375
  • RUB80.8370
Pasaulē
Saņemt īso saiti
22

Polijas centieni pakaulēties par kompensācijas apmēriem, kas tai pienāktos par ogļu elektrostaciju slēgšanu, var maksāt tai piekļuvi solidaritātes fondiem. Varšava ir vienīgā Eiropas Savienības galvaspilsēta, kas nav pievienojusies programmai "2050".

RĪGA, 18. decembris — Sputnik. Polija var zaudēt ienākumus no Eiropas Savienības fondiem par atteikšanos pievienoties alianses saistībām sasniegt "ogļskābās gāzes neistralitāti" ekonomikā līdz 2050.gadam. Francijas prezidents Emanuels Makrons pieprasījis sodīt Varšavu par Eiropas kopīgās vienošanās izgāšanos, portālā Sputnik Igaunija stāstīja Aleksejs Toms.

Francijas vēstnieks Polijā Frederiks Bille cenšas pārliecināt poļus, ka prezidents Makrons nav draudējis, bet gan uzsvēris ES klimatiskās vienošanās nozīmi un 12.-13.decembrī Briselē aizritējušā alianses samita rezultātus. Francijas diplomāts noraidīja Polijas plašsaziņas līdzekļu sniegto informāciju par Makrona nodomu panākt aizliegumu ES fondu līdzekļu piešķiršanu Polijai pēc tās atteikuma parakstīt Eiropas Padomes rezolūciju "2050".

Tomēr diskusija par Makrona paziņojumiem preses konferencē pēc samita noslēguma 13.decembrī Briselē turpinās, un, šķiet, viņa viedoklis (vēstnieks norādīja, ka tas ir nepareizi saprasts) rod atbalstu. Polijai ir tiesības lūgt solidaritāti no sabiedroto puses, jo tās ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ogļu elektrostacijām, atzina prezidents Makrons. Taču ES solidaritātes mehānismam "nevajadzētu attiekties" uz Poliju, ja tā neparakstīs Eiropas kopīgos klimatiskos mērķus "2050", piezīmēja Makrons.

"Ja Polija galu galā neapstiprinās savu dalību (programmā "2050" – red.), tā pati tādējādi izies no Eiropas (finansiālā atbalsta – red.) mehānismiem, ieskaitot finansiālās solidaritātes mehānismus," konstatēja prezidents Makrons. Viņa teikto citēja aģentūra Bloomberg.

"Oportūnistu" grupa izirusi, palikusi tikai Polija

Polija izvairījusies no saistībām līdz 2050.gadam samazināt līdz nullei ogļskābās gāzes tīrsvara emisiju – tā ir vienīgā valsts ES, kam alianse bija spiesta dot vēl pusgadu "pārdomām".

Eiropas Savienības samitā klimata jautājumos 12.decembrī tika parakstītas saistības trīsdesmit gadu laikā sasniegt ekonomiku "klimatisko neitralitāti".

Ungārija un Čehija, kas vēl nesen iebilda pret šo vērienīgo un dārgo programmu, dažādu iemeslu dēļ atteikušās no saviem iebildumiem. Igaunija, arī viens no četriem oportūnistu grupas locekļiem, iepriekš pievienojās "zaļajam" vairākumam.

Domājams, Tallina svārstījās tāpēc, ka nebija skaidrības jautājumā par ES finansiālo palīdzību valstij, kas būs spiesta atteikties no savas slānekļa enerģētikas, ja uzņemsies saistības strauji samazināt ogļskābās gāzes izmešus. Nav zināms, kā šaubas tika kliedētas, taču Igaunijas valdība pievienojās "programmai 2050" dažas stundas pirms Kadrijas Simsones uzstāšanās Briselē, Eiropas Parlamentā, kura kandidē uz ES komisāra enerģētikas jautājumos vietu.

Slānekļa enerģētika ir lemta bojāejai, atomenerģētika tiek sveikta

Dokumenta parakstīšana Igaunijai principā neko nemainīs, jo slānekļa enerģētika un rūpniecība jebkurā gadījumā lemti bojāejai, jo neiekļaujas valsts "ogļskābās neitralitātes" ainā.

Jautājums ir tikai par šo nozaru likvidācijas tempiem un summām, kas tiks piešķirtas nodokļu ienākumu zaudējumu kompensācijai pašvaldībām un darbiniekiem, atlaisto cilvēku pārkvalifikācijai un iekārtošanai darbā.

Taču Igaunijai parādījušās izredzes uzbūvēt nelielu atomelektrostaciju, ja atradīsies vēlme, apņēmība un – pats galvenais – nauda. Pēc Francijas un Ungārijas vēlmes, turklāt pretēji Vācijas un vairāku citu valstu iebildumiem, atomenerģētikas atbalsts iekļauts Eiropas Padomes deklarācijā. Arī "apzaļumotā" Eiropas Centrālā banka pieļauj kredītu izsniegšanu AES būvdarbiem un modernizācijai.

Pēc temata

Eiropas Savienība apņēmusies kļūt par vispasaules "apzaļumošanas" līderi
ES plāno piešķirt triljonu eiro klimata aizsardzībai

Galvenie temati