12:48 30 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1704
  • RUB93.0481
Pasaulē
Saņemt īso saiti
66

Aktīviste Jūlija Sohina ANO forumā nolasīja ziņojumu par situāciju, kāda izveidojusies Latvijā ar krievu skolām. Viņa cer, ka Eiropa viņu sadzirdēs un pieprasīs Latvijai atcelt izglītības reformu, kas jau novedusi pie negatīvām pārmaiņām.

RĪGA, 11. decembris — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. ANO forumā "Mazākumtautību izglītība, valoda un tiesības", kas notika Federālajā pilī Bernē, vietā, kur notiek Šveices augstāko varasiestāžu sapulces, uzstājās Latvijas Krievu skolu aizsardzības štāba aktīviste Jūlija Sohina.

2018.gadā Latvija pieņēma Izglītības likuma grozījumus, kuri gandrīz visā pilnībā iznīcina izglītību krievu valodā un ved pie krievvalodīgo iedzīvotāju asimilācijas. Grozījumi skar bērnudārzus, skolas un augstskolas.

Piedāvātā reforma radījusi plašu diskusiju un kritiku no ekspertu un vecāku puses. Sohina konstatēja, ka Lavijā jau vērojamas izglītības politikas negatīvās sekas, arī izglītības kvalitātes krišanās.

Valodu reformas rezultātā visvairāk cietīs bērni no krievvalodīgajām ģimenēm. Šī reforma pārkāpj starptautiskās konvencijas, ko Latvija apņēmusies pildīt.

Cerība vēl ir dzīva

Sarunā ar Sputnik Latvija korespondentu aktīviste pastāstīja, ka stažējas ANO Cilvēktiesību komisāra pārvaldē un ar savu ziņojumu nākusi klajā tāpēc, ka vēlas kaut ko mainīt. Viņa cer, ka pēc tam Eiropa pieprasītu atcelt diskriminējošo izglītības reformu.

"Teicu no ANO tribīnes: krievi ir Latvijas pamatiedzīvotāji. Krievvalodīgo skaits sasniedz 37%. Latvijas galvaspilsētā ir 53% krievu valodā runājošo. Krievu skolas Latvijā strādā jau 230 gadus. Vai varat iedomāties, priekšsēdētājas kundze, ka pie tam krievu valodai šeit ir svešvalodas statuss? Tagad aizliegtas pat privātās vidusskolas un universitātes krievu valodā," atcerējās Sohina.

Neskatoties uz kompetento starptautisko organizāciju kritiku un ieteikumiem pārskatīt diskriminējošos grozījumus, Latvija atsakās spert jebkādus soļus, lai atrisinātu šo jautājumu.

Viņa atzīmēja, ka patlaban jau iesniegtas 23 prasības no vecākiem, vēl tiek gatavoti vairāki desmiti.

"Kritiski svarīga ir ātra reakcija un atbilde uz minētajām sūdzībām. Pretējā gadījumā tuvākajā nākotnē pašreizējā izglītības sistēma tiks pilnībā iznīcināta," atzīmēja Sohina.

Meitene savā pārskatā ierosināja arī problēmas risinājumu un pat sniedza ieteikumus – kas Latvijai būtu jāmaina.

"Sakarā ar iepriekšminēto gribētu ieteikt Latvijas valstij:

1) mainīt Izglītības likumu un atjaunot izglītību krievu valodā un citās mazākumtautību valodās;

2) atcelt pedagogu valodas prasmju pārbaudes, kas noved pie papildu stresa, lēmuma pamest darbu un citām negatīvām sekām;

3) ratificēt Eiropas reģionālo vai mazākumtautību valodu hartu, Konvencijas pret diskrimināciju izglītībā protokolu;

4) atļaut sūdzību iesniegšanu Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejā, sakarā ar Bērnu  tiesību konvenciju un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām.

Ieteikums starptautiskajai sabiedrībai:

1) aicināt Latviju ieviest izmaiņas diskriminējošajā likumā...

Aktīviste pastāstīja, ka pirms uzstāšanās ANO viņa uzdevusi jautājumu parlamenta pārstāvim, kādā valodā notiek sēdes. Viņas jautājumu neviens nesaprata, jo Šveice ir Eiropas valsts, kur pieņemta daudzvalodība, taču meitenei no Latvijas jautājums šķita pašsaprotams. Izrādījās, ka zemākos varas līmeņos visi runā savās valodās, nodrošināts sinhronais tulkojums. Augstākajās iestādēs var runāt jebkurā valodā, tikai tulkojuma nav.

"Situāciju īpaši pikantu padarīja tas, ka forums noritēja Šveicē, valstī, kur ir vairākas oficiālās valodas, kurās var runāt dažādākajās varasiestādēs, tajās iznāk mediji, tajās mācās skolā, pat retoromāņu valodā, lai arī to Šveicē pārvalda nepilns procents iedzīvotāju,  nerunājot jau par franču un itāļu valodām. Forumā es daudz stāstīju par situāciju Latvijā, un daudzi bija šokēti par to, ka tamlīdzīga situācija ir Eiropas valstī.

Pēc temata

Krievu intereses neinteresē: IZM atbildējusi vecākiem
Karajevs: Latvijas tauta spiesta paciest nekompetentu ministru
Krievija atradusi iespēju aizsargāt krievu valodu Baltijas valstīs

Galvenie temati