16:19 12 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1075
  • RUB70.3925
Norvēģijas karogs, foto no arhīva

Kā Dmitrijs kļuva par Viktoru: cik viegli krieviem ir atrast darbu Norvēģijā

© Foto : pixabay
Pasaulē
Saņemt īso saiti
23

Dmitrijs Pavlovs nespēja atrast darbu Norvēģijā un nomainīja vārdu, taču krievu akcents vienalga pievīla viņu darba pārrunās.

RĪGA, 14. novembris – Sputnik. Norvēģijas darba devējus joprojām mulsina ārzemju uzvārdi CV un akcents darba pārrunu laikā, raksta NRK. Pilnu raksta tulkojumu krievu valodā veica portāls InoSMI.

Viktors Paulsens atbrauca Norvēģijā no Krievijas 1998. gadā. Toreiz viņu sauca Dmitrijs Pavlovs, un viņš sapņoja kļūt par uzņēmēju. Viņš mācījās Būdē Ekonomikas institūtā programmā "civilā būvniecība un biznesa ekonomika" un strādājis vairākas Norvēģijas kompānijās. Taču 2015. gadā viņu atlaida darbinieku štata samazināšanas ietvaros, un viņš atkal nonāca darba meklējumos.

Nodarbinātības aģentūra
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Divu gadu laikā viņu ne reizi neuzaicināja ne uz vienām darba pārrunām. Tad viņš nolēma mainīt vārdu. Tas līdzēja. Darba devēji sāka zvanīt un aicināt viņu uz darba pārrunām. Taču tur viņu gaidīja jauns trieciens.

"Kad viņa atklāja, ka es runāju ar akcentu, viņi zaudēja visādu interesi. Kāds pat tieši pateica, ka problēma ir valodā. Citi teica, ka man esot pārāk liela kvalifikācija viņu darbam vai ka man būšot garlaicīgi," stāsta Paulsens.

Viņš sūtīja savu CV visām Bergenas kompānijām pēc kārtas, taču tā arī nespēja iekārtoties pastāvīgā darbavietā. Šobrīd viņš īslaicīgi aizvieto darbinieku būvfirmā, taču pēc četrus gadus ilgiem meklējumiem un vairāk nekā 800 nosūtīto pieteikumu viņam tā arī nav izdevies atrast vietu atbilstoši savai specialitātei.

Kompānijas Nav Vestland direktors Anne Kvernelands Bogsness zina, ka cilvēkiem ar ārzemju vārdiem bieži nākas mainīt vārdu pret tādu, kas skan norvēģiskāk.

"Manuprāt, ir skumji, ka tā joprojām notiek, un, mani, jāsaka, pārsteidz, ka mēs tā arī neesam spējuši kaut ko izdarīt ar to," saka Bogsness.

Gru Mjelhelma Sandala, Bergenas universitātes psiholoģijas profesors, pēta multikulturālo darba vidi. Viņa uzskata, ka vārda maiņa ilgtermiņa perspektīvā ir neefektīva.

"Kandidāti, kas nav pietiekami rietumnieciski tajā, kas skar ārieni un uzvedību, diez vai aizies tālāk darba pārrunu laikā. tam, kas parāda, ka ciena savas dzimtenes tradīcijas, ir mazāk izredžu tikt pie darba," saka viņa.

2019. gada pavasarī valdība uzsāka pilotprojektu, paslēpjot darba meklētāju vārdu un viņu personas datus posmā pirms darba pārrunām. Pēc Sandalas domām, kopumā tas nerisina problēmas.

"Šis ir svarīgs projekts, taču ar to darbam nebūtu jābeidzas. Ir svarīgi, lai emocijas neiet skaidru darba kritēriju priekšā. Daudzi laikam nevēlas nevienu diskriminēt, taču praksē tieši tas arī notiek, ja jūs ļaujat lemt izjūtām."

Pēc kultūras un vienlīdzības ministres Trines Skejas Grandes sacītā, viņu neizbrīna tas, ka ārzemnieki joprojām maina vārdus, mēģinot nokļūt darba pārrunās.

"Etniska diskriminācija darba tirgū un darba dzīvē nevienam nav noslēpums, un mēs zinām, ka tā liek šķēršļus integrācijai un sociālajai mobilitātei," saka Grande.

Nākamgad valdība uzliek par pienākumu darba devējiem detalizēti atskaitīties par savu darbību. Turklāt gada beigās tā izstrādās rīcības plānu rasisma un diskriminācijas apkarošanai.

"Rīcības plāns sevī ietvers arī pasākumus diskriminācijas novēršanai darba tirgū un darba vietās," saka Grande.

Pēc temata

Somijā aug interese par krievu valodas apgūšanu
Puse ar latviešu uzvārdiem: kas piesakās krievu valodas tiešsaistes kursos

Galvenie temati