08:24 23 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1821
  • RUB90.8256
Pasaulē
Saņemt īso saiti
89

Zemes litosfērā norit procesi, kuru gaitā rodas konvektīvas nestabilitātes izpausmes apakšējos atmosfēras slāņos.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Zinātnieki noskaidrojuši, ka piecas dienas pirms zemestrīces mainās iekšējo gravitācijas viļņu parametri atmosfērā. Šī informācija var palīdzēt izstrādāt zemestrīču prognozēšanas īstermiņa metodes. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā "Zinātņu akadēmijas ziņojumi".

Krustceļš Kalifornijā. Foto no arhīva.
© Sputnik / Григорий Дубовицкий

Ģeofiziķi apstrādāja satelīta datus, kas saņemti zemestrīču laikā Uzbekistānā 2013. gada 26. maijā, Kirgīzijā 2007. gada 8. janvārī un Kazahstānā 2013. gada 28. janvārī. Noskaidrojās, ka piecas dienas pirms seismokatastrofas visos trijos gadījumos mainījās iekšējo gravitācijas viļņu – gaisa masu svārstību parametri.

Pētījumos piedalījās KZA Ģeosfēru dinamikas institūta, Kosmisko pētījumu institūta un Ekonomikas Augstskolas zinātnieki ar akadēmiķi V.Aduškinu vadībā ar kolēģu atbalstu no Kirgizstānas un Vācijas.

Zinātnieki vēroja, kā mainās vidējā atmosfēras slāņa (Zemes atmosfēras slānis, kas ietver stratosfēru un mezosfēru) temperatūra. Pēc tam tika fiksēti iekšējo gravitācijas viļņu (IGV) parametri. Noskaidrojās, ka maksimālais viļņa garums vertikālē ir 14,2 un 18,9 kilometri. Pie tam zināms, ka IGV ar vertikālo garumu virs desmit kilometriem rodas ar sasilšanu saistītajos konvektīvajos procesos atmosfērā.

"Tas nozīmē, ka Zemes litosfērā notiek procesi, kuru gaitā veidojas konvektīvas nestabilitātes apakšējā atmosfērā. Tie stimulē IGV veidošanos seismiski aktīvos reģionos. Iekšējie gravitācijas viļņi, sasniedzot mezosfēru, var sabrukt. Kad tas notiek, IGV enerģija pāriet termiskajā kustībā, kas ietekmē temperatūru," Ekonomikas augstskolas preses dienests publicēja viena no pētījuma autoriem, EA Fizikas fakultātes profesora, KZA KPI laboratorijas vadītāja Sergeja Popeļa stāstījumu.

Dažas dienas pirms zemestrīces Zemes garozā aktivizējas pastāvīgās globālās svārstības – seismogravitācijas viļņi, kā arī pastiprinās karsto litosfēras gāzu plūsma, kas iznāk no Zemes garozas paaugstinātas seismiskās aktivitātes zonās. Domājams, tas ietekmē atmosfēras temperatūru un stāvokli, atainojoties IGV parametru izmaiņās, vēsta RIA Novosti.

Pētnieki nolēma noskaidrot, kādas ir šo izmaiņu izpausmes. Izrādījās, ka IGV garums atmosfērā pieaug četras līdz piecas dienas pirms zemestrīces, sasniedz maksimālo lielumu divas dienas pirms tās un krasi krītas diennakti pirms katastrofas.

Lai fiksētu ar avotu seismiski aktīvos reģionos saistītu viļņu parametrus, zinātnieki pirmo reizi izmantoja vidējās atmosfēras temperatūras satelītu mērījumus, kas pieejami resursā NASA Giovanny. Šī metode būtiski atvieglo novērošanu un var palīdzēt pazemes grūdienu īstermiņa prognožu sastādīšanai.

Pēc temata

Pie Meksikas krastiem notikusi spēcīga zemestrīce
Seismologs: seismiskā aktivitāte Baltijas reģionā ir maza, tomēr zemestrīces iespējamas
Zemestrīce Itālijas centrālajā daļā
Zemestrīces upuru skaits Japānā sasniedzis piecus cilvēkus

Galvenie temati