16:44 22 Jūlijs 2019
Tiešraide
  • USD1.1226
  • RUB70.7370
Arheoloģiski izrakumi

Kā cilvēks reiz jau pārdzīvojis "kodolziemu"

© Sputnik / Г. Шлионский
Pasaulē
Saņemt īso saiti
97

Mitohondriju DNS atšifrējums liecina – aptuveni pirms 70 tūkstošiem gadu cilvēks izmiris gandrīz pilnībā.

RĪGA, 06. jūlijs — Sputnik. Cilvēka mitohondriju DNS atšifrējums liecina, ka aptuveni pirms 70 tūkstošiem gadu cilvēce teju pazudusi no Zemes virsas. Populācijā saglabājās apmēram 70 tūkstoši indivīdu. Līdzīgu notikumu pēdas konstatētas Austrumāfrikas šimpanzu, Dienvidāzijas tīģeru un orangutanu genomā. Tātad šajā laikā uz planētas notikusi grandioza katastrofa, kas iznīcinājusi lielu skaitu sugu un faktiski likusi veidoties mūsdienu cilvēkam, portālā RIA Novosti stāsta Alfija Jenikejeva.

Pudeles kakliņš un gēnu dreifs

1993. gadā starptautiska zinātnieku grupa pirmo reizi veica cilvēka mitohondriju DNS analīzi un konstatēja divu svarīgu procesu – "pudeles kakliņa" un gēnu dreifa pēdas. Pirmais liecina par krasu populācijas samazināšanos un gēnu fonda sarukumu – daudzi gēnu varianti vienkārši pazūd līdz ar to nesējiem, kam nav paveicies.

Otrs process ir raksturīgs nelielām populācijām, kur kāda konkrēta gēna varianta sastopamības biežums ātri un absolūti nejauši mainās. Jebkurš, pat nenozīmīgākais demogrāfiskais notikums, teiksim, viena pieauguša bezbērnu vīrieša pēkšņa nāve spēj uz visiem laikiem mainīt viņa cilts nākamo pārstāvju acu un matu krāsu.

Šo datu interpretācija ir viennozīmīga: pirms 50-70 tūkstošiem gadu cilvēcei draudējusi izmiršana. Populācija strauji saruka līdz desmit tūkstošiem indivīdu un visai ilgu laiku saglabājās tās nelielais skaits.

Četrus gadus vēlāk to pašu procesu pēdas tika atrastas Austrumāfrikas šimpanzu genomā. Pērtiķu mitohondriju DNS ģenētiskā daudzveidība bija tikpat zema kā cilvēkam. Līdzīgus datus pētnieki ieguva 2004.gadā, atšifrējot tīģera genomu, pētnieki guva līdzīgus datus. Pēc tam "pudeles kakliņa" un gēnu dreifa pazīmes tika atrastas Sumatrā un Borneo mītošo orangutanu DNS. Viss liecina, ka tālā pagātnē dzīvnieki līdz ar mūsu senčiem ir pārcietuši globālu dabas katastrofu.

Ilga vulkāniskā ziema

Uz Zemes ir divdesmit supervulkāni, kuru izvirdums spēj radīt klimata pārmaiņas uz planētas. Šveices zinātnieki konstatējuši, ka tie mostas reizi simt tūkstošos gadu, un pēdējais izvirdums noticis aptuveni pirms 75 tūkstošiem gadu, īsi pirms "pudeles kakliņa" cilvēka gēnos. Runa ir par Toba vulkānu Indonēzijā.

Rezultātā Sumatrā radās milzīgais Toba ezers, vulkānisko pelnu nogulas izveidojās aptuveni četrdesmit miljonu kvadrātkilometru platībā. Šie pelni atrodami par Malavi ezera dibenā Āfrikā, septiņu tūkstošu kilometru attālumā no Sumatras. Uz šo periodu attiecināms arī Grenlandes ledus kernos fiksētais straujais sērskābes sāļu satura pieaugums.

Pelnu daudzums bija tik liels, ka, nokļuvuši atmosfērā, tie vairākus mēnešus slāpēja saules gaismu. Iestājās vulkāniskā ziema, uzskata starptautiskā pētnieku komanda. Tolaik klimats mūsu priekštečus nelutināja – ritēja pēdējais ledus laikmets. Pēc Toba izverduma gada vidējā temperatūra sasniedza minimumu – dažādi dati liecina, ka tā kritās par 5-15 grādiem pēc Celsija skalas.

Vai katastrofa bija?

Šie slēdzieni ļauj saprast, kāpēc pilnībā izmira pirmie Homo sapiens, kuri pameta Āfriku pirms 125 tūkstošiem gadu, bet dzimtajā kontinentā palikušo skaits saruka līdz kritiskam rādītājam – desmit tūkstošiem indivīdu.

Taču daži fakti ir pretrunā hipotēzei par lielo un šausmīgo Tobu. Izrakumos Indijas dienvidos amerikāņu antropologi atraduši paleolīta laikmeta instrumentus gan zem vulkānisko pelnu slāņa, gan virs tā. Līdzīga situācija ir arī ar seno cilvēku apmetnēm Dienvidāfrijas piekrastē. Tur atrastie instrumenti liecina, ka mūsu priekšteči dzīvojuši šajās vietās gan pirms un pēc katastrofas, gan arī tās laikā. Tātad nebija nekāda pārtraukuma arheoloģiskajās kultūrās, kas būtu sinhronas supervulkāna izvirdumam. Vēl vairāk, katastrofa it kā pagājusi garām nemanīta neandertāliešiem, kuri jau pēc Toba izvirduma sasniedza uzplaukumu, lai arī īslaicīgu.

Zinātnieki izpētīja Toba pelnus no Malāvi ezera dzīlēm un secināja, ka tā koncentrācija nav pietiekama, lai nopietni ietekmētu vietējo ekosistēmu. Ja pelnu apjoms būtu bijis liels, un temperatūra reģionā būtu kritusies kaut vai par četriem grādiem, liela daļa biotas ezera augšējos slāņos būtu izmirusi. Taču, spriežot pēc nogulsnēm, nekas tamlīdzīgs nav noticis. Tātad Toba izvirdums un domājamā vulkāniskā ziema nevarēja izraisīt "pudeles kakliņu", caur kuru gājusi cilvēce. Taču pētnieki nešaubās par to, ka mūsu priekšteči gandrīz izmiruši aptuveni pirms 70 tūkstošiem gadu. Uz Zemes patiešām notikusi kaut kāda globāla dabas katastrofa. Kāda tieši? Tas vēl jānoskaidro.

Galvenie temati