Politika

Amerikāņu žurnāls izdomājis, kā "salabt" Vašingtonai un Maskavai

© Sputnik / Michael KlimentyevKrievijas un ASV karogi
Krievijas un ASV karogi - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Cienījamais amerikāņu žurnāls The National Interest publicējis rakstu, kurā pastāstīja par veidu, kādā ASV un Krievijas attiecības varētu kļūt draudzīgākas.

RĪGA, 29. aprīlis – Sputnik. Pēc The National Interest raksta autora domām, lai Vašingtona un Maskava "salabtu", Amerikas varasiestādēm jāsāk veidot koalīcija pret Ķīnu, jo Krievijas vadību vairāk ieinteresētu satuvināšanās ar ASV un Eiropu, nekā ar Pekinu, vēsta Sputnik Igaunija.

Флаг НАТО - Sputnik Latvija
NATO spēku Eiropā komandieris aicinājis paplašināt sakarus ar Krieviju

Tai pat laikā, kā raksta The National Interest, jebkādi ASV mēģinājumi "atkausēt" attiecības ar Krieviju prasa atzīt to, ka Krima vairs nekad neatgriezīsies Ukrainas sastāvā.

Turklāt ASV var piedāvāt Krievijai izbeigt NATO paplašināšanos austrumu virzienā. Savukārt Maskava, kā uzskata izdevums, varētu uzņemties saistības neatbalstīt pašpasludinātās Donbasa republikas – DTR un LTR.

"Vienošanās starp ASV un Krieviju neizbeigs visus konfliktus, taču sakari starp abām valstīm normalizēsies," citē Amerikas žurnāla raksta fragmentu RT.

Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs paziņoja, ka Amerikai un Krievijai ir virkne problēmu, ko tās varētu risināt kopā. Pēc diplomāta sacītā, Maskava ir gatava sadarbībai, "jeb vismaz dialogam ar šo problēmu risinājuma meklējumu mērķi".

Tostarp, kā norāda Antonovs, Krievijas un Amerikas kooperācija varētu veicināt situācijas noregulēšanu Afganistānā.

Ежегодное послание президента РФ В. Путина Федеральному Собранию - Sputnik Latvija
Viedoklis
Amerikāņu eksperti atklājuši "Putina transkontinentālo impēriju"

Kā jau stāstīts iepriekš, asa attiecību pasliktināšanās starp Vašingtonu un Maskavu notika 2014. gadā pēc valsts apvērsuma Ukrainā, kura rezultātā Krima pieņēma lēmumu atgriezties Krievijas sastāvā un sākās karadarbība Donbasā. Ukrainas un daudzu rietumvalstu varasiestādes visā notikušajā apsūdzēja Krieviju.

Savukārt Krievijas vadība noliedza visas apsūdzības un norādīja, ka tās ir absolūti nepamatotas. Maskavā vairākkārt atgādināja, ka Krima iekļāvās Krievijas Federācijas sastāvā pēc demokrātiska referenduma, kurā par apvienošanos ar KF nobalsoja 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju.

Tāpat Krievijā vairākas reizes norādīja, ka bruņoto konfliktu Donbasā iesāka Kijeva, nevis Maskava. Zināms, ka tieši jaunās Ukrainas varasiestādes pieņēma lēmumu izmantot karaspēkus pret Doņeckas un Luganskas apgabala iedzīvotājiem, kuri atteicās pakļauties režīmam, kurš nonāca pie varas valstī antikonstitucionāla bruņota valsts apvērsuma rezultātā.

Ziņu lente
0