RĪGA, 2. aprīlis – Sputnik. Gazprom ielicis Baltijas jūras dzelmē 915 kilometrus "Ziemeļu straumes 2" cauruļu, kas sastāda apmēram 37% no kopējā gāzesvada garuma, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz kompāniju.
"Šobrīd Baltijas jūras dzelmē ielikti 915 kilometri "Ziemeļu straumes 2" gāzesvada cauruļu – apmēram 37% no kopējā divu cauruļu garuma. Gāzesvada "Ziemeļu straumes 2" jūras daļas ielikšana notiek stingri atbilstoši grafikam," - teikts paziņojumā.
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes Baltijas jūras dibenā līdz Vācijai. Atļaujas tā celtniecībai jau izsniegusi Vācija, Somija un Zviedrija. Atlicis saņemt Dānijas piekrišanu, kuras valdība vilcinās, aizbildinoties, ka tik svarīgu jautājumu nevarot izlemt "patstāvīgi".
Kompānija Nord Stream 2 AG aprīlī iesniedza Dānijas Enerģētikas aģentūrai pieteikumu jūras caurules izbūves atļaujas saņemšanai, kā arī atskaiti par projekta potenciālo ietekmi uz apkārtējo vidi Dānijas salas Bornholma piekrastē.
Krievijas vēstnieks šajā valstī Mihails Vaņins intervijā laikrakstam Berlingske paziņojis, ka iespējamais Dānijas aizliegums tikai pagarinās gāzes vada "Ziemeļu Straume 2" maršrutu, kuram saskaņā ar esošo plānu, jāiet gar Dānijas salas Bornholma piekrasti. Pēc Vaņina teiktā, cauruļvada celtniecībai, būs jāiztērē mazliet vairāk laika, taču tās realizācija netiks apturēta.
Jaunā Dānijas regulatora prasība var novest pie gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecības aizkavēšanas ārpus plānotā termiņa, teikts starptautiskās reitinga aģentūras Moody’s Krievijas un NVS valstu naftas un gāzes sektora vadošā analītiķa Denisa Perevezenceva atskaitē.
Arī viņš uzskata, ka šķēršļu radīšana savlaicīgai gāzesvada nodošanai ekspluatācijā "var samazināt Gazprom pozīcijas tranzīta līguma pārrunās cauri Ukrainas teritorijai". "Tostarp tas var novest pie saistību palielināšanas gāzes tranzītā cauri Ukrainai līdz 40-50 miljardiem kubikmetru gadā, nekā sākotnēji tika paredzēts (10-15 miljardi kubikmetru), kas novedīs pie augstākiem transportēšanas izdevumiem, salīdzinot ar izdevumiem cauri "Ziemeļu straumei 2"," - norāda Perevezencevs.
"Ziemesļu straumes 2" projekta dalībnieki vienojās par sekojošu projekta daļu sadalīšanu: 50% "Gazpromam" un 10% katrai Eiropas kompānijai — OMV, BASF (Wintershall), Engie, Shell, Uniper (izgājusi no E.On). Jauno gāzes vadu plānots uzbūvēt līdzās esošajam "Ziemeļu straumei".
Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Čehija, Ungārija, Slovākija, Rumānija, kā arī Dānija iestājas pret jaunā gāzes vada būvniecību. Pēc viņu viedokļa, projekts nes sevī ģeopolitiskās destabilizācijas riskus un var vest pie konkurences ierobežošanas.
Gāzes vada būvniecības pretinieks ir arī ASV. Vašingtona sagaida, ka Eiropas tirgū nākamajos piecos gados aizies liels daudzums sašķīdinātās gāzes no ASV, tādēļ ASV nevēlētos, lai ES ieguldītu līdzekļus fiziskajā gāzes vada infrastruktūrā.
