19:23 22 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1030
  • RUB70.3933
Cilvēki ar ceļasomām stacijā. Foto no arhīva

Kas atbraucis, kas aizbraucis: Eurostat saskaitījis migrantus

CC0 / pixabay
Pasaulē
Saņemt īso saiti
72

Nepilsoņus Latvijā un Igaunijā ES statistika joprojām uzskata par ārvalstniekiem.

RĪGA, 16. marts — Sputnik. 2017. gadā ES valstīs ieradušies 4,4 milj. cilvēku, 3,1 milj. ES pametuši, vēsta Eurostat.

Starp 4,4 milj. imigrantu 2 milj. – ir ārpus ES valstu pilsoņi, 1,3 milj. – ES pilsoņi, kuri pārcēlušies uz citu valsti, 1 milj. – tie, kuri atgriezušies mājās pēc ilgas prombūtnes.

Lielāko skaitu imigrantu 2017. gadā uzņēmusi Vācija (971 tūkst.), tai seko Lielbritānija (644 tūkst.) un Spānija (532 tūkst.). Šīs valstis zaudējušas arī lielāko skaitu emigrantu: Vācija - 560 tūkst., Spānija - 368 tūkst., Lielbritānija - 359 tūkst. Lielākajā daļā ES valstu migrācijas bilance bija pozitīva, izņemot Bulgāriju, Horvātiju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju – šajās valstīs emigrācija pārsniegusi imigrāciju.

Imigrantu ziņā salīdzinājumā ar iedzīvotāju skaitu līdera vietu ieņem Malta (46 cilvēki uz tūkstoš iedzīvotājiem) un Luksemburga (41 cilvēks uz tūkstoš iedzīvotājiem). Emigrantu skaita ziņā – arī Luksemburga (23 cilvēki uz tūkstoš iedzīvotājiem), Kipra (18 cilvēki uz tūkstoš iedzīvotājiem) un Lietuva (17 cilvēki uz tūkstoš iedzīvotājiem).

Lielākais pašas valsts pilsoņu procents starp visiem imigrantiem bija Rumānijā (82%), Polijā (63%) un Slovākijā (60%), mazākais – Luksemburgā (5%). Tā kā cilvēka pilsonība dzīves laikā var mainīties, statistika ņēma vērā arī valsti, kurā cilvēks dzimis. 2017. gadā dzimtenē visvairāk atgriezās Rumānijas (54%), Bulgārijas (49%) un Igaunijas (44%) pilsoņi.

Absolūtajos skaitļos lielākais imigrantu skaits, kuri dzimuši ārpus ES, dzīvo Vācijā (9,7 milj.), Lielbritānijā (6,3 milj.), Itālijā (5,1 milj.), Francijā (4,7 milj.) un Spānijā(4,6 milj.) - 76% no neeiropas migrantiem ES, turklāt šo valstu iedzīvotāju skaits veido 63% no ES iedzīvotājiem.

Izņemot dažas valstis, emigranti no trešajām valstīm sastāda vairākumu Luksemburgā (48% iedzīvotāju), bet Kiprā, Maltā, Austrijā, Igaunijā, Latvijā, Beļģijā, Īrijā un Vācijā – virs 10%. Tiesa, Latvijā un Igaunijā šajā kategorijā iekļauti nepilsoņi, tātad patiesie dati šajās valstīs atšķirsies. Mazākais imigrantu skaits no trešajām valstīm vērojams Polijā un Rumānijā (0,6% iedzīvotāju) un Lietuvā (0,9%).

Tāpat kā pērn, pilsonību ES visbiežāk saņem Marokas (67,9 tūkst.), Albānijas (58,9 tūkst.) un Indijas (31,6 tūkst.) pilsoņi. Marokieši visbiežāk saņem Itālijas (33%), Spānijas (25%) un Francijas (25%) pilsonību, albāņi – Grieķijas (51%) un Itālijas (46%) pilsonību, bet indieši – Lielbritānijas (52%) pilsonību.

Lielākais eiropiešu diasporas ES – rumāņi, poļi, itāļi, portugāļi un briti. Statistika liecina, ka gadījumos, kad viņi saņem citas valsts pilsonību, rumāņi saņem Itālijas pases, poļi – Lielbritānijas vai Vācijas pilsonību, bet briti un itāļu visbiežāk izvēlas Vāciju.

Visbiežāk viņi ir jaunāki nekā valsts vidējie iedzīvotāji, lai arī vecāki nekā imigranti no trešajām valstīm – vidējais ES migrantu vecums ir 36 gadi.

Pēc temata

Itālija ierosina plānu mazāka migrantu skaita labākai integrācijai
Vācu eksperts par migrantu "ieguldījumu" noziedzībā
Itālijas un Luksemburgas ministri sastrīdējās migrantu dēļ
Eksperts: līdz 2030. gadam migrantu skaits sasniegs 320 miljonus

Galvenie temati