21:08 22 Jūlijs 2019
Tiešraide
  • USD1.1215
  • RUB70.6525
Kāpostu ražas vākšana

"Mazā Latvija" pastāstījusi par savu vēlmi izstāties no ES

© Sputnik / Константин Чалабов
Pasaulē
Saņemt īso saiti
Atvadas angļu stilā (111)
216

Vislatviskākā pilsēta Lielbritānijā teju vai pilnā sastāvā nobalsojusi par Brexit. Šī lēmuma galvenais iemesls – migranti no Austrumeiropas.

RĪGA, 19. februāris — Sputnik. Niknākie Brexit pretinieki tikušies ar apņēmīgākajiem aizstāvjiem un pūlējušies sadzirdēt viens otru, raksta The Guardian.

Grupas More in Common locekļi no Lambeta rajona Londonā devušies uz Bostonas pilsētu Linkolnšīrā, lai tiktos ar vietējās organizācijas More in Common locekļiem. Abas šīs vietas ir 2016. gada referenduma pretpoli – Lambetā lielākais skaits vēlētāju (78,6%) balsojuši pret Brexit, bet Bostonā bija lielākais skaits (75,6%) izstāšanās atbalstītāju.

Grupas More in Common izveidojās, pateicoties radio programmai, kas ierosināja tikties cilvēkiem ar pretējiem politiskajiem viedokļiem. Savu nosaukumu tā smēlās no Kopienu palātas deputātes Džo Koksas vārdiem (viņa tika nogalināta īsi pirms referenduma): "Mums ir vairāk kopīga nekā atšķirīga."

Bostonā vissvarīgākā tēma ir migranti no Austrumeiropas, kuri strādā lauksaimniecībā. Daudzi pilsētnieki vēl atceras laikus, kad fermeri noalgoja vietējos iedzīvotājus sezonas darbiem, un domā, ka pēc migrantu aizbraukšanas šie laiki atgriezīsies. Taču viņi nesaprot, kāda ir kļuvusi mūsdienu lauksaimniecība: fermas ir pārvērtušās par vergturu plantācijām, kam nepieciešama pastāvīgs nabadzīgās valstīs mafijas noalgotu cilvēku pieplūdums, kuri gatavi smagi strādāt no saullēkta līdz saullēktam sliktos laika apstākļos.

Migrācijas dēļ pieaudzis iedzīvotāju skaits un mājokļu cenas Bostonā, salīdzinājumā ar citiem Linkolnšīras rajoniem, tajā ir pārpildītas slimnīcas un skolas. Tagad šķiet pārsteidzoši, ka valdība tik maz domājusi par šīm sekām. 2010. gadā tika likvidēts Gordona Brauna valdības (premjerministrs 2007.-2010.gg.) fonds 50 milj. mārciņu apmērā, kura mērķis bija mīkstināt imigrācijas sekas. Skan smieklīgi, taču tā vietā tika piedāvāts kontrolēt migrāciju un ierobežot to līdz desmit tūkstošiem cilvēku gadā.

Bostonas iedzīvotājus migrantos visvairāk kaitina jauniem vīriešiem raksturīgie rupjie paradumi: dzeršana uz ielām un paradums kārtot mazās vajadzības turpat, izmestas burgeru kārbas un kautiņi. Migrante no Polijas nikni atcerējās, kā Bostonas iedzīvotājs to pamatojis ar kultūras atšķirībām. "Jums šķiet, pie mums Polijā māca čurāt ielās?!" Cita sieviete no Lietuvas uzskata, ka huligāni ir jāsūta atpakaļ uz mājām.

Gan migranti, gan vietējie ir vienisprātis: cilvēkā jāsaskata cilvēks, nevis nācija. Taču bostonieši skaidroja, ka migrācija ir jāierobežo – pateicoties tā saucamajām "kopdzīves licencēm", daudzi ir konstatējuši, ka kaimiņu mājā tagad dzīvo desmit ārzemnieki.

Dažu dienu laikā grupai More in Common Bostonā izdevās rast sapratni starp dažādām migrantu grupām – atbraucējiem no Lietuvas, Latvijas, Polijas, Rumānijas un Bulgārijas, kā arī starp migrantiem un pilsētas pamatiedzīvotājiem. Taču sadalījums noticis ilgu laiku pirms Brexit, un balsojums referendumā bija tā sekas, nevis iemesls.

Lambeta un Bostonas iedzīvotāju viedokļu atšķirība šķiet mazāk pārvarama. Lambeta tagad saprot, ka Bostonas lēmums nebija saistīts ar spītīgu rasismu, taču nav zināms, vai Bostona mainījusi savu viedokli Lambeta argumentu ietekmē.

Vai Bostona ir izcīnījusi uzvaru? Iespējams. Taču paliek galvenais jautājums – kas strādās laukos?

Temats:
Atvadas angļu stilā (111)

Pēc temata

Eirodeputāte no Latvijas: 44 miljardi ir pārāk maz par Lielbritānijas izstāšanos no ES
Būt vai nebūt: ES līderus samulsinājis jautājums par eirozonas budžetu
Nabadzība, bezdarbs, briesmīga izglītība: Latvija pati pataisa iedzīvotājus par vergiem
Trīs mēneši līdz Brexit: latviešu statuss nav noteikts, ES budžetā būs caurums
Brexit bez vienošanās Latvijai izmaksās desmit miljonus – ES gatavo plānu B

Galvenie temati