01:27 19 Jūnijs 2019
Tiešraide
  • USD1.1187
  • RUB71.8787
Lielbritānijas un ES karogi

New York Times: kuras ES valstis gūs vislielākos zaudējumus Brexit rezultātā

© AFP 2019 / DANIEL LEAL-OLIVAS
Pasaulē
Saņemt īso saiti
Atvadas angļu stilā (111)
97

Katrai ES valstij ir savas īpašās attiecības ar Lielbritāniju lietās, kuras skar preču, pakalpojumu, cilvēku un kapitāla plūsmu.

RĪGA, 8. februāris – Sputnik. Līdz gaidāmajai Lielbritānijas iziešanai no Eiropas Savienības atlikušas 50 dienas, pārrunas par vienošanos nonākušas strupceļā, savukārt raizes par ekonomiskajiem zaudējumiem pieaug, raksta New York Times.

Brexit gadījumā bez vienošanās noslēgšanas, britu ekonomika nebūs apskaužama: pēc vispesimistiskākajām prognozēm tā pazaudēs 9,3% no IKP, nekustamā īpašuma cenas pazemināsies par 30%, savukārt britu mārciņa maksās 1,1 ASV dolāru (šobrīd tā maksā 1,29 dolārus).

Taču slikti klāsies arī 27 atlikušajām ES valstīm. Neskatoties uz bloka vienoto tirgu, katrai valstij ir savas īpašās attiecības ar Lielbritāniju lietās, kuras skar preču, pakalpojumu, cilvēku un kapitāla plūsmu. Brexit gadījumā bez vienošanās, daudzus sagaida traucējumi tirdzniecībā, tarifu kāpums, pārvadājumu traucējumi un pakalpojumu ierobežošana.

Politiskajās pārrunās ES ir stiprāka pozīcija, taču eksperti piekrīt, ka Brexit gadījumā bez vienošanās ieguvējs nebūs neviens, savukārt dažas valstis var gūt ievērojamus zaudējumus.

Tarifi

Brexit bez vienošanās riskē atstāt Lielbritāniju un Eiropas Savienību bez tirdzniecības vienošanās, liekot tām izmantot Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) noteiktos tarifus. Atsevišķām precēm, tādām kā gaļa, piena produkti un tabakas izstrādājumi, tarifi palielināsies par 15%, un cenu kāpums ietekmēs patērētājus.

Visstiprāk no tarifu izmaiņām cietīs Īrija: gandrīz 14% tās eksporta iet pa tiešo uz Lielbritāniju, savukārt vairums atlikušo preču tā vai savādāk iet tai cauri. Turklāt divi galvenie īru eksporta priekšmeti – gaļa un piena produkti – tiek aplikti ar visaugstākajiem tarifiem.

Vācija eksportē uz Lielbritāniju veselu virkni rūpniecības preču, tostarp 800 tūkstošus automobiļu gadā, jeb 14% no visām valstī saražotām automašīnām.

Nīderlandes un Lielbritānijas tirdzniecība ir vērā ņemama, taču tikai daļēji ir atkarīga no tā dēvētā Roterdamas efekta – preces nonāk Eiropas lielākajā ostā, kura atrodas Roterdamā, kaut gan pēc tam var aiziet uz citām valstīm.

Darba migranti

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja iedrošināja eiropiešus, kuri dzīvo un strādā valstī, ka viņi varēs palikt pat pēc Brexit bez vienošanās, taču ierobežojumi jauniem darba migrantiem var tikt ieviesti agrāk, nekā plānots.

Tas var ietekmēt ES valstis, kuras ir atkarīgas no naudas, kuru darba migranti sūta uz mājām. Lielbritānija ir trešā ES valstu vidū pēc no tās izejošo naudas pārvedumu skaita. 2017. gadā tur strādājošie eiropieši nosūtījuši uz mājām 7,94 miljardus eiro.

Lielbritānijā dzīvo un strādā gandrīz miljons poļu, kuri 2017. gadā nosūtīja uz mājām gandrīz miljardu eiro. Tik pat daudz uz mājām nosūtīja Francijas un Vācijas pilsoņi.

Vislielākā daļa ārzemēs dzīvojošo lietuviešu atrodas tieši Lielbritānijā – to ir gandrīz 8%. daudzi ieradās uzreiz pēc 2004. gada, kad Lietuva iestājās ES.

Ungārijas varasiestādes paziņoja, ka cer uz savu darba migrantu atgriešanos no Lielbritānijas.

Finanses

Lielbritānija ir visattīstītākais ES finanšu centrs, šeit izsniedz aizdevumus, tirgo valūtu, noslēdz apdrošināšanas līgumus un vada ieguldījumus.

Britu finanšu firmas atver filiāles ES, lai sniegtu savus pakalpojumus pat pēc Brexit. Savukārt britu likumdevēji iepriekš pacentušies mīkstināt Brexit bez vienošanās sekas: tika ieviests pagaidu atļauju režīms, kurš dos ES firmām piekļuvi Eiropas tirgum, un noslēgta vienošanās ar Šveici, kura sniedz valstīm piekļuvi viens otra apdrošināšanas tirgiem.

Taču visi šie pasākumi diez vai atlīdzinās zaudējumus no tā dēvēto pasu tiesību pazaudēšanas, kuras ļauj Lielbritānijā strādājošām finanšu iestādēm sniegt visplašāko pakalpojumu klāstu. Piemēram, britu bankām bija nozīmīga loma aizdevumu izsniegšanā visā ES, taču pēc Brexit šie pakalpojumi varētu sadārdzināties.

Bet Brexit var izrādīties labvēlīgs ES valstīm, kuras spēs atgriezt mājās savas kompānijas, kuras šobrīd strādā Lielbritānijā. Tādas pilsētas kā Frankfurte, Dublina, Parīze un Amsterdama iegūs tūkstošiem darbavietu pateicoties finanšu iestāžu pārvākšanās. Taču pārcelšanās izmaksas un neizbēgamais efektivitātes zaudējums, visticamāk, būs lielāks, nekā iespējamais izdevīgums, un pacels finanšu pakalpojumu cenas.

Temats:
Atvadas angļu stilā (111)

Pēc temata

Lielbritānija tuvojas haosam un "cietajam" Brexit: kā Terēza Meja iegājusi vēsturē
Atpakaļceļa nav: kā Brisele reaģēja pēc Terēzas Mejas sakāves

Galvenie temati