04:41 26 Aprīlis 2019
Tiešraide
  • USD1.1123
  • RUB72.2100
Policistes nodrošina kārtību demonstrācijas laikā Karakasā

Venecuēla pārskatīs attiecības ar Gvaido atzinušajām valstīm

© AP Photo / Ariana Cubillos
Pasaulē
Saņemt īso saiti
Venecuēla: demokrātija vai neatkarība? (27)
39

Iepriekš Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja par Venecuēlas parlamenta vadītāja Huana Gvaido atzīšanu par pagaidu prezidentu.

RĪGA, 5. februāris – Sputnik. Venecuēlas varasiestādes pārskatīs savas attiecības ar Eiropas valstīm, kuras atzinušas parlamenta līderi Huanu Gvaido par valsts pagaidu prezidentu, teikts Venecuēlas ĀM paziņojumā.

"Venecuēlas Bolivāra Republikas valdība visaptverošā veidā pārskatīs abpusējās attiecības ar šīm valstīm, sākot no šī brīža, kamēr tās nepārskatīs savu pozīciju un nepārstās atbalstīt dumpinieku plānus, atgriežoties pie stingras starptautisko likumu ievērošanas," - teikts paziņojumā.

Ārpolitikas resors aicinājis Eiropas valstis krīzi Venecuēlā vērtēt savaldīgi, kas ļaus valsts politiskajiem spēkiem atrisināt radušās pretrunas miera un dialoga gaisotnē.

Vakar, 4. februārī, Eiropas valstis, tostarp Portugāle, Francija, Spānija, Zviedrija, Lielbritānija, Austrija, Nīderlande, Vācija, Dānija, Čehija, Polija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Somija, atzina Venecuēlas parlamenta spīkeri Huanu Gvaido par valsts pagaidu prezidentu.

21. janvārī Venecuēlā sākās masveida protesti pret esošo prezidentu Nikolasu Maduro, tie turpinājās dažas dienas. 23. janvārī Venecuēlas parlamenta spīkers Huans Gvaido pasludināja sevi par prezidentu pagaidu valdības darbības periodā. ASV un vairākas citas valstis paziņoja, ka atzīst Gvaido un pieprasīja no Venecuēlas līdera Nikolasa Maduro, kura ievēlēšanu tās uzskata par nelikumīgu, nepieļaut spēka pielietošanu pret opozīciju. Maduro pasludināja sevi par konstitucionālo prezidentu, savukārt opozīcijas parlamenta vadītāju nosauca par "ASV marioneti".

Krievija, Ķīna un vairākas citas valstis atbalstīja Maduro kā leģitīmu Venecuēlas prezidentu. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs 4. februāra komentārā paziņoja, ka tiekšanās leģitimizēt varas uzurpāciju Venecuēlā ir tieša iejaukšanās šīs valsts lietās un neveicina krīzes noregulēšanu.

"Pieņemt jebkādus risinājumus attiecībā uz Venecuēlas iekšpolitikas krīzi var tikai paši venecuēlieši. Kaut kādu lēmumu uzspiešana vai mēģinājumi leģitimizēt varas uzurpācijas mēģinājumu, pēc mūsu domām, ir gan tieša, gan netieša iejaukšanās Venecuēlas iekšlietās," - pateica Peskovs.

Pēc viņa sacītā, Maskavā ir pārliecināti, ka venecuēliešiem jāpārdzīvo šī krīze pašiem, savukārt ārēja iejaukšanās neveicina mierīgu un efektīvu noregulēšanu.

Tāpat Maskavā pauda neuzticību attiecībā uz starptautiskās kontaktu grupas ministru sēdes rīkošanu par Venecuēlas jautājumu 7. februārī Montevideo. Par šādas grupas izveidi Eiropas Savienība paziņoja 31. janvārī. Kontaktu grupas mērķis ir izveidot nosacījumus politiskajam procesam, kurš ļaus Venecuēlas pilsoņiem pašiem noteikt savu nākotni, rīkojot brīvas vēlēšanas atbilstoši valsts konstitūcijai. Grupā ietilpst Eiropas Savienības un astoņu tās dalībvalstu (Vācijas, Spānijas, Itālijas, Holandes, Portugāles, Lielbritānijas, Francijas un Zviedrijas), kā arī Latīņamerikas (Bolīvijas, Kostarikas, Urugvajas un Ekvadoras) pārstāvji.

Pēc Krievijas ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, Eiropa uzspiež savu formātu ar "kontaktu grupas" iniciatīvu, taču efektīvāk būtu piesaistīt visas puses situācijas noregulēšanai Venecuēlā.

Temats:
Venecuēla: demokrātija vai neatkarība? (27)

Pēc temata

Bloomberg: Anglijas Banka atteikusies izsniegt Venecuēlas prezidentam valsts aktīvus
Venecuēla dāvājusi Donaldam Trampam "cirka direktora" titulu
Eiropas Parlaments "gāzis" Venecuēlas likumīgo prezidentu

Galvenie temati