RĪGA, 5. februāris – Sputnik. Vairākas Eiropas valstis, tostarp Latvija, paziņojušas par Huana Gvaido atzīšanu par Venecuēlas pagaidu prezidentu. Taču kopīgu Eiropas Savienības paziņojumu šajā sakarā iepriekš pieņemt neizdevās – to bloķēja Itālija. Krievija, uzskata, ka tiekšanās leģitimizēt varas uzurpācijas mēģinājumu Venecuēlā ir tieša iejaukšanās šīs valsts lietās, vēsta RIA Novosti.
Vairākās Eiropas valstīs pieņemts lēmums atzīt Venecuēlas opozīcijas līderi Huanu Gvaido par valsts pagaidu prezidentu. Lielbritānijas, Austrijas, Spānijas, Dānijas, Francijas, Vācijas, Nīderlandes, Latvijas varasiestāžu pārstāvji 4. februārī praktiski sinhroni izteica attiecīgus paziņojumus.
"Latvija atzīst un atbalsta Gvaido, demokrātiski ievēlēto Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju, par likumīgo Venecuēlas pagaidu prezidentu. Mēs aicinām sarīkot brīvas, taisnīgas un demokrātiskas prezidenta vēlēšanas," - uzrakstīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs savā Twitter mikroblogā.
Latvia recognises and supports Mr. Juan Guaidó, President of the democratically elected National Assembly, as President ad interim of #Venezuela. We call for free, fair and democratic presidential elections @jguaido
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) 4 февраля 2019 г.
Taču pieņemt paziņojumu par Gvaido atzīšanu par Venecuēlas pagaidu prezidentu ES mērogā nav izdevies – Itālija to bloķēja.
"Itālija neformālā ES dalībvalstu ĀM vadītāju tikšanās laikā 31. janvārī – 1. februārī Bukarestē uzlika veto paziņojumam ES vārdā, kurš bija jāpaziņo Eiropas diplomātijas vadītājai Federikai Mogerini un kurā bija teikts, ka ES atzīs Gvaido, ja netiks sarīkotas jaunas prezidenta vēlēšanas," - paziņoja RIA Novosti diplomātiskais informācijas avots Briselē.
Atgādināsim, ka Venecuēlā 21. janvārī sākās masveida protesti pret esošo prezidentu Nikolasu Maduro, kuri turpinājās dažas dienas. Venecuēlas parlamenta spīkers Huans Gvaido 23. janvārī pasludināja sevi par prezidentu pagaidu valdības darbības periodā. ASV un vairākas citas valstis paziņoja, ka atzīst Gvaido un pieprasīja no Venecuēlas līdera Nikolasa Maduro, kura ievēlēšanu tās uzskata par nelikumīgu, nepieļaut spēka pielietošanu pret opozīciju. Maduro pasludināja sevi par konstitucionālo prezidentu, savukārt opozīcijas parlamenta vadītāju nosauca par "ASV marioneti".
Lēmumu uzspiešana
Krievija, Ķīna un vairākas citas valstis atbalstīja Maduro kā leģitīmu Venecuēlas prezidentu. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs 4. februāra komentārā paziņoja, ka tiekšanās leģitimizēt varas uzurpāciju Venecuēlā ir tieša iejaukšanās šīs valsts lietās un neveicina krīzes noregulēšanu.
"Pieņemt jebkādus risinājumus attiecībā uz Venecuēlas iekšpolitikas krīzi var tikai paši venecuēlieši. Kaut kādu lēmumu uzspiešana vai mēģinājumi leģitimizēt varas uzurpācijas mēģinājumu, pēc mūsu domām, ir gan tieša, gan netieša iejaukšanās Venecuēlas iekšlietās," - pateica Peskovs.
Pēc viņa sacītā, Maskavā ir pārliecināti, ka venecuēliešiem jāpārdzīvo šī krīze pašiem, savukārt ārēja iejaukšanās neveicina mierīgu un efektīvu noregulēšanu.
Tāpat Maskavā pauda neuzticību attiecībā uz starptautiskās kontaktu grupas ministru sēdes rīkošanu par Venecuēlas jautājumu 7. februārī Montevideo. Par šādas grupas izveidi Eiropas Savienība paziņoja 31. janvārī. Kontaktu grupas mērķis ir izveidot nosacījumus politiskajam procesam, kurš ļaus Venecuēlas pilsoņiem pašiem noteikt savu nākotni, rīkojot brīvas vēlēšanas atbilstoši valsts konstitūcijai. Grupā ietilpst Eiropas Savienības un astoņu tās dalībvalstu (Vācijas, Spānijas, Itālijas, Holandes, Portugāles, Lielbritānijas, Francijas un Zviedrijas), kā arī Latīņamerikas (Bolīvijas, Kostarikas, Urugvajas un Ekvadoras) pārstāvji.
Pēc Krievijas ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, Eiropa uzspiež savu formātu ar "kontaktu grupas" iniciatīvu, taču efektīvāk būtu piesaistīt visas puses situācijas noregulēšanai Venecuēlā.
"Es minēju Urugvajas un Meksikas iniciatīvu, kuras piedāvāja savākt visus Venecuēlas politiskos spēkus, un teicu, ka mēs aktīvi atbalstām šādu pieeju. Diemžēl, šobrīd no Eiropas, ne no Latīņamerikas, bet no Eiropas uzspiež nedaudz citu starptautiskās starpniecības konfigurāciju," - pateica Lavrovs.
Viņš uzsvēra, ka neesot skaidrs, uz kādu kritēriju pamata norādīto astoņu Eiropas valstu pārstāvji ES tika iekļauti kontaktu grupas sastāvā.
"Kāpēc ES uzskata sevi par tiesīgu diktēt nosacījumus starptautiskiem starpnieciskiem centieniem, es nezinu," - pateica Lavrovs.
Viņš pauda viedokli, ka būtu efektīvāk, "lai visi tie, kas ir ieinteresēti Venecuēlas krīzes noregulēšanā, no sākuma sapulcētos kopā un, pirms kaut ko paziņot, parunātu savā starpā par to, kā palīdzēt šai tautai".
