RĪGA, 26. janvāris – Sputnik. Anglijas Banka noraidījusi Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro lūgumu izsniegt 1,2 miljardus dolāru zelta stieņos, informēja RIA Novosti, atsaucoties uz aģentūru Bloomberg.
Pagājušā gada decembrī Nikolass Maduro informēja, ka viņa valstij ir tiesības pārdot zeltu, ņemot vērā ASV ieviestās sankcijas un nenoteiktību jautājumā par Venecuēlai piederošo zelta stieņu atgūšanu no Lielbritānijas.
Vārdā nenosaukts informācijas avots pavēstījis Bloomberg, ka lēmums neizsniegt zeltu tika pieņemts pēc spiediena, ko augstu stāvošas ASV amatpersonas, tostarp – valsts sekretārs Maiks Pompeo un ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons, vērsa pret kolēģiem Lielbritānijā.
Aģentūra atzīmēja, ka Venecuēlai piederošos ārvalstīs noguldītos aktīvus ASV ierēdņi tagad cenšas nodot Huanam Gvaido, kurš sevi pasludinājis par valsts pagaidu vadītāju, lai palielinātu viņa izredzes pārņemt savā kontrolē valdību.
Pats Gvaido Anglijas Bankas lēmumu nodēvēja par Venecuēlas aktīvu aizsardzību. "Mēs nepieļausim tālākas nelikumības un naudas zādzības, kas paredzēta pārtikai, zālēm un mūsu bērnu nākotnei," – politiķis klāstīja savā lapā Twitter.
#InformaciónOficial Inicia proceso de protección de activos venezolanos. No vamos a permitir más abusos y que se roben el dinero de la comida, medicina y por ende el futuro de nuestros hijos.#25Ene pic.twitter.com/gVHlz01E9Z
— Juan Guaidó (@jguaido) 26 января 2019 г.
Bloomberg piebilda, ka Venecuēlas Bankas ārvalstu rezerves sasniedz 8 miljardus dolāru. Daļa šīs summas atrodas Anglijas Bankā, taču pārējo aktīvu atrašanās vieta nav zināma.
Iepriekš kļuva zināms, ka Karakasa vēlas atgūt no Anglijas Bankas 550 miljonus dolāru zelta snieņos, ņemot vērā bažas par šo līdzekļu iesaldēšanu pret valsti vērsto sankciju rezultātā. Aģentūra Reuters norādīja, ka runa ir par 14 tonnām zelta. Šo plānu īstenošana aizkavējās aptuveni par diviem mēnešiem, ņemot vērā grūtības, ko radīja lielās zelta kravas pārvietošanai nepieciešamā apdrošināšana.
Iepriekš vēstīts, ka Venecuēlas galvaspilsētā sākušies masveida protesti pret valsts prezidentu Nikolasu Maduro 23. janvārī Venecuēlas parlamenta spīkers Huans Gvaido opozīcijas mītiņā Karakasā pasludināja sevi par valsts pagaidu vadītāju. Gandrīz nekavējoties ASV valdība informēja, ka atzīst H.Gvaido pilnvaras. Vašingtona pieprasīja no Venecuēlas likumīgā prezidenta Nikolasa Maduro atteikties no vardarbības pret opozīciju. Vairākas pasaules valstis līdz ar ASV paziņoja, ka atzīst H.Gvaido.
N.Maduro savā uzrunā nosauca Gvaido par ASV marioneti un paziņoja, ka sarauj diplomātiskās attiecības ar Savienotajām Valstīm. Viņš paziņoja, ka ASV diplomātiem ir 72 stundu laikā jāpamet valsts.
Krievija informēja, ka atbalsta N.Maduro kā Venecuēlas likumīgu prezidentu un situāciju Venecuēlā uzskata par nelikumīgu varas sagrābšanas mēģinājumu. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka Venecuēlas valsts vadītāja pretinieku rīcību Kremlis uzskata par starptautisko tiesību pamatu un principu pārkāpumu".
