17:03 23 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1030
  • RUB70.3933
Gruzijas karogs. Foto no arhīva

NATO un Gruzija atradušas ieganstu aktīvai sadarbībai jūrā

© Sputnik /
Pasaulē
Saņemt īso saiti
82

NATO ģenerālsekretārs informējis, kāds iemesls liek aliansei paplašināt militāro sadarbību ar Tbilisi Melnās jūras reģionā.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Militāri politiskais bloks NATO paplašinās sadarbību ar Gruzijas JKS, ņemot vērā bažas par Krievijas klātbūtni Melnajā jūrā, trešdien, 23. janvārī, tiekoties ar Gruzijas prezidenti Salomi Zurabišvili, paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbers, vēsta Sputnik Igaunija.

"Gruzija un NATO ir nobažījušās par Krievijas militāro nostiprināšanos Melnās jūras reģionā. Mēs aktivizējam sadarbību jūrā, ieskaitot Gruzijas krasta apsardzes treniņus un Gruzijas un NATO jūras kara spēku plašu sadarbību," – Stoltenberga teikto citēja RIA Novosti.

Stoltenbergs pastāstīja, ka 17 NATO valstis piedalīsies militārajās mācībās, ko plānots organizēt Gruzijā jau šī gada martā.

Draugi sevi parāda nelaimē

NATO un Gruzijas sakari izveidojās 1994. gadā, kad Tbilisi pievienojās programmai "Partnerība miera labad". Sadarbība sāka intensīvi paplašināties pēc tā saucamās "rožu revolūcijas", kad pie varas valstī nāca Mihails Saakašvili. 2008. gada aprīlī NATO samitā Bukarestē izskanēja paziņojums, ka Gruzija var cerēt uz iestāšanos aliansē, ja sakārtos savus bruņotos spēku saskaņā ar NATO standartiem.

Neapšaubāmi, tādam avansam no varenā partnera puses bija liela nozīme laikā, kad Saakašvili režīms pieņēma plaši pazīstamo lēmumu 2008. gada augustā – politiķi noticēja, ka NATO palīdzēs, ja Krievija centīsies izjaukt maza triumfāla kara plānus, un Gruzijas valdība sāka militāru agresiju pret Dienvidosetiju. Piecas dienas vēlāk viss bija galā: Krievija iejaucās, alianse palīdzību nesniedza, gruzīnu karavīri bēga.

Par Saakašvili avantūras fināla akordu kļuva divu valstu – Dienvidosetijas un Abhāzijas republiku dibināšana, ko atzina Krievijas Federācija.

Minētajos notikumos gandrīz visas rietumvalstis ar ASV priekšgalā atbalstīja Tbilisi un tālaika valsts prezidenta noziedzīgo rīcību, atzīstot, ka viņam ir tiesības likt lietā visus līdzekļus, lai "saglabātu valsts vienotību".

Vienlaikus Krievijas darbības, kurai ar militāriem līdzekļiem izdevās piespiest agresoru ievērot mieru un neļaut iznīcināt dienvidosetīnu tautu, tā saucamā "civilizētā pasaule" novērtēja kā "suverēnās Gruzijas okupāciju". 

Krievijai naidīgajā "korī" izcēlās Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vadības balsis.

Piemēram, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess savā uzrunā Igaunijas tautai 2008. gada 13. augustā paziņoja: "Mēs visi, kas atbalstām demokrātiskās vērtības un brīvības ideālus, šodien atbalstām Gruziju. Demokrātiskā Eiropas valsts kļuvusi par agresijas upuri."

Pēc temata

Krievijas senators pastāstījis, kas notiks, ja Gruzija iestāsies NATO
Piecu dienu karš 2008. gadā nav devis Gruzijai nekādu mācību
Sapņi par NATO: analītiķis ieteicis Gruzijai nepieļaut Baltijas kļūdas
Vai ASV ražo bakterioloģiskos ieročus Gruzijā?

Galvenie temati