RĪGA, 30. oktobris — Sputnik. Igaunijas lēmumam atbalstīt Ukrainas un Gruzijas teritoriālo vienotību ir liela nozīme, un valsts turpinās sniegt atbalstu līdz brīdim, kad abas valstis iestāsies NATO.
Par to pastāstīja Igaunijas parlamenta Valsts aizsardzības komisijas priekšsēdētājs, bijušais valsts aizsardzības ministrs Hanness Hanso, kurš vada Igaunijas politiķu delegāciju, vēsta Sputnik Igaunija.
Iepriekš Rīgikogu kanceleja paziņoja, ka Hanness Hanso, Johanness Kērts, Ants Lāneotss un Madis Millings uzturas Kijevā, bet šodien, 30. oktobrī delegācija devusies uz Tbilisi. Hanso informēja, ka Igaunijas politiķi vēlas uz vietas saņemt ziņas par "Ukrainas un Krievijas konfliktu" un Minskas protokolu izpildi. "Mēs esam gatavi kopā ar saviem sabiedrotajiem NATO sniegt ieguldījumu Ukrainas konflikta noregulēšanai, atbalstīt iespējamās miernešu misijas, reģiona atbruņošanos un likuma virsvadības atjaunošanu," – viņš uzsvēra.
"Ukrainai un Gruzijai ir svarīgs politiskais atbalsts, ko sniedz Igaunija, šo valstu teritoriālās vienotības atjaunošanai un eiroatlantiskā reģiona integrācijas procesa turpināšanai. Par šo procesu galamērķi jākļūst Ukrainas un Gruzijas dalībai NATO," – piebilda Hanso.
Ukrainas un Gruzijas ievilkšana NATO turpināsies
Igaunijas delegācijas vadītājs atgādināja, ka Igaunija ir sens abu valstu partneris jautājumos, kas veltīti sadarbībai ar militāro aliansi.
"Igaunija jau sen piedalās aizsardzības sadarbībā ar austrumu partneriem gan divpusējās attiecībās, gan arī ar NATO starpniecību," – viņš skaidroja. Politiķis atzīmēja, ka tieši igauņu karavīri apmācījuši šo valstu kareivjus un pastāstījuši par savu pieredzi, ko devusi dalība NATO.
"Mēs vēlamies, lai šī sadarbība būtu vēl nozīmīgāka un biežāka," – paziņoja Hanness Hanso.
Savukārt Rīgikoku Valsts aizsardzības komisijas loceklis, bijušais Aizsardzības spēku komandieris, atvaļinātais ģenerālleitnants Johanness Kērts atzīmēja, ka Igaunija noslēgusi divpusēju vienošanos ar Gruziju par sadarbību aizsardzības jomā, kuras ietvaros Igaunijas teritorijā tiek organizēta gruzīnu karavīru apmācība un dalība NATO mācībās.
Tāpat Kērts izcēla Igaunijas zemessardzes Kaitseliit augošo lomu Gruzijas aizsardzības civilās sistēmas izveidē. Viņš pauda pārliecību, ka sadarbība ar Gruziju būs izdevīga ar valsts militārajai rūpniecībai, piemēram, no bezpilota lidaparātu un dažādu karadarbības simulācijas sistēmu pārdošanas viedokļa.
Savukārt Igaunijas Aizsardzības spēku bijušais komandieris, atvaļinātais ģenerālis Ants Lāneotss pastāstīja, ka NATO ir ļoti svarīgi izdarīt pareizos secinājumus par konfliktu Ukrainā un 2008. gada karu, lai "uzlabotu visa reģiona drošību un neļautu tam nokļūt austrumu kaimiņienes varā".
Iepriekš vēstīts, ka Krievijas Tauru draudzības universitātes Salīdzinošās politoloģijas katedras profesors Jurijs Počta uzskata: Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanās uz austrumiem turpināsies, neskatoties uz Krievijas iebildumiem.
Taču Ukrainas un Gruzijas iestāšanos NATO, pēc politologa domām, Krievija uztvers kā "sarkano līniju", aiz kuras tai nāksies ne tikai reaģēt, bet arī sākt aktīvu pretdarbību, lai savaldītu NATO tuvošanos Krievijas robežām.
Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka uz NATO agresīvajiem soļiem Krievija reaģēs simetriski, un tiem, kuri cenšas iekļaut Ukrainu un Gruziju aliansē, nāktos padomāt par bezatbildīgās politikas sekām. Krievijas valsts vadītājs atgādināja, ka Eiropas drošības stūrakmens ir sadarbības un uzticības paplašināšana, nevis armijas bāzu un NATO militārās infrastruktūras izvēršana pie Krievijas robežām.
