17:09 18 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1113
  • RUB71.1371
Aparāts asinsspiediena mērīšanai

Zinātnieki informē: Jaungada svētki ir bīstami sirdsslimniekiem

CC0 / pixabay
Pasaulē
Saņemt īso saiti
24

Pēdējos gados mediķi un zinātnieki interesējas, kā ikdienas un īpašie notikumi cilvēku dzīvē, kā arī viņu psiholoģiskā pašsajūta ietekmē dzīves ilgumu un priekšlaicīgas nāves risku.

RĪGA, 31. decembris – Sputnik. Zviedru mediķi atklājuši interesantu likumsakarību – Jaungada svētkos, Ziemassvētkos un vasaras svētkos infarkta risks cilvēkiem pieaug aptuveni par 15%, vēsta RIA Novosti. Šīs parādības iespējamie iemesli publicēti žurnālā BMJ.

"Statistiķi jau sen ievērojuši, ka sirdslēkmju skaits pieaug Jaungada svētkos. Mūsdienās daudzi uzskata, ka sers Vinstons Čērčils pārcieta infarktu 1941. gada Ziemassvētkos. Mēs to pārbaudījām un centāmies noskaidrot, kāpēc tā notiek," – raksta Deivids Erlings (David Erlinge) no Lundas universitātes (Zviedrija) un viņa kolēģi.

Pēdējos gados mediķi un zinātnieki interesējas, kā ikdienas un īpašie notikumi cilvēku dzīvē, kā arī viņu psiholoģiskā pašsajūta ietekmē dzīves ilgumu un priekšlaicīgas nāves risku. Piemēram, pētnieki un pat augstu stāvoši politiķi jau gandrīz desmit gadus diskutē par tā saucamo "brīvdienu efektu" – krasu mirstības pieaugumu klīnikās sestdienās un svētdienās. Diskusijas rit arī jautājumā, vai pieaug ceļu satiksmes negadījumu risks Helovīna un citu svētku laikā.

Erlinge un viņa kolēģi atklājuši vēl vienu neparastu piemēru tam, kā dažādi notikumi un cilvēka emocionālais stāvoklis var pavairot nāves vai smagas slimības risku, novērojot gandrīz 300 tūkstošu cilvēku veselības stāvokli laika posmā no 1998. līdz 2013. gadam.

Viņus ieinteresēja, kā dažādi satraucoši, patīkami vai nepatīkami notikumi cilvēka ikdienas dzīvē – kāzas, bēres, svētki, dabas nelaimes, sporta pasākumi – ietekmēja infarkta, išēmijas un citu sirds slimību risku.

Pētījumi atklāja interesantu likumsakarību. Infarkta risks Ziemassvētku laikā, Jaungada pirmajā dienā un Zviedrijas nacionālajos svētkos jūnijā pieaudzis aptuveni par 15%, taču tas nav bijis vērojams sporta spēļu, Lieldienu un dažu citu svētku laikā.

Interesanti, ka ikdienā zviedri visbiežāk aizgājuši viņsaulē vai nokļuvuši slimnīcā agrās rīta stundās, bet minētajos svētkos – pl. 8-10 vakarā. Šajā laikā, zinātnieki atzīmēja, brīvprātīgie par 37% biežāk saskārās ar infarktu un citām sirds slimībām nekā vidēji gadā.

Pētnieki uzskata, ka paaugstināta mirstība svētku dienās saistīta ne tikai ar alkoholisko dzērienu pārmērīgu lietošanu un biežākiem CSN, bet arī ar to, ka jaunieši un cienījama vecuma cilvēki bieži pārdzīvo spēcīgu emocionālo stresu, gatavojoties svētkiem un tiekoties ar bērniem un tuviniekiem.

Vērojami arī izņēmumi – pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ nāves risks bija par 5-10% zemāks Jaungada priekšvakarā un Triju Ķēninu kdienā. Erlinge un viņa kolēģi uzskata, ka šīs anomālijas iemesls ir atšķirības cilvēku uzvedībā dažādu svētku laikā.

Pēc temata

Sirds lietas: Veselības ministrija atvērusi jaunu "zaļo koridoru"
Latvija joprojām ieņem līderpozīciju ES pēc sirds slimību nāves gadījumu skaita
Latvijā ir viens no sliktākajiem rādītājiem ES pēc avāriju skaita ar nāvējošu iznākumu
Baltijas valstīs reģistrēta lielākā mirstība uzbrukumu rezultātā

Galvenie temati