RĪGA, 27. oktobris – Sputnik. Baltijas valstis, Polija un Rumānija ir visticamākie kandidāti amerikāņu vidējā un mazā darbības rādiusa raķešu izvietošanai to teritorijā, uzskata politisko zinātņu kandidāts, politologs Dmitrijs Jevstafjevs.
"Atsevišķas ES valstis varētu pieņemt lēmumu par to, ka pie sevis amerikāņu raķetes neizvietos. Tikai tam nebūs īpašas nozīmes, jo jau tagad ir apmēram skaidrs, uz kādām valstīm Savienotās Valstis orientēsies: tās būs Baltijas valstis, Polija, Rumānija. Un ar to amerikāņiem viņu plāniem pietiks," paziņoja Jevstafjevs radio Sputnik ēterā.
Pēc viņa sacītā, Vašingtona varētu ignorēt Eiropas Savienības viedokli par amerikāņu raķešu piegādi.
"Viņi mierīgi var izvietot savas raķetes (atsevišķās valstīs) abpusējo vienošanos ietvaros, un pārējām Eiropas valstīm, kā arī ES kopumā un pat NATO var pat neko nejautāt. Amerikāņi taču iztika bez NATO, izvietojot savas PAR Eiropā," paskaidroja eksperts.
Savukārt Krievijas pastāvīgais pārstāvis ES Vladimirs Čižovs paziņoja RIA Novosti, ka Eiropas Savienība nav gatava garantēt ASV raķešu neizvietošanu savienības dalībvalstu teritorijās gadījumā, ja Vašingtona izstāsies no līguma par vidējā un mazā darbības rādiusa raķetēm (INF).
"Nē. ES pagaidām vēl atrodas Lielbritānija, kura, kā zināms, par simts procentiem atbalsta jebkādus ASV soļus. Tur pat atrodas Polija, Baltijas valstis. Tāpēc ne par kādu kopsaucēju ES pagaidām runāt nenākas," konstatēja diplomāts.
Taču, pēc viņa sacītā, Eiropas Savienības valstu politiskajā elitē "apspriede aizritējusi ļoti nopietni".
"Piemēram, daži vācu politiķi, tostarp, EP deputāti, uzstāda jautājumu, lai Eiropas Savienības līmenī tiktu pieņemts lēmums, kurš aizliegtu raķešu – skaidra lieta, amerikāņu – izvietošanu valsts teritorijā," paskaidroja Čižovs.
ASV prezidents Donalds Tramps aizritējušajā nedēļā paziņoja, ka Savienotās Valstis negrasās ievērot INF līgumu un izstāsies no tā. Amerikas līderis uzsvēra, ka Vašingtona grasās attīstīt bruņojumu.
Kremlī atbildēja, ka INF līguma nolikumu laušana nodarīs lielu kaitējumu vispasaules drošībai un stabilitātei, kā arī liks Krievijai veikt pasākumus tās drošības nodrošināšanai. Krievija prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Maskavai būs jāatbild līdzīgi gadījumā, ja Eiropai tiks piegādātas jaunas amerikāņu raķetes.
Līgumu par vidējā un tuvā darbībās rādiusa raķešu likvidāciju 1987. gadā parakstīja Mihails Gorbačovs un Ronalds Reigans. Dokuments paredzēja likvidēt veselu raķešu bruņojuma klasi – šāviņus ar darbības rādiusu no 500 līdz 1000 un no 1000 līdz 5500 kilometriem. Līdz 1991. gadam līgums tika izpildīts. Dokumenta termiņš nav norādīts, taču abas puses var atkāpties no vienošanās, uzrādot pārliecinošus pierādījumus par šādu nepieciešamību.
