RĪGA, 26. oktobris – Sputnik. Eiroparlaments pieņēma rezolūciju, kura aicina Eiropas Savienības valstis, tostarp, arī Latviju, aizliegt neofašistu un neonacistu grupu darbību.
Rezolūcija pieņemta ar 335 balsīm "par" un 90 "pret" – 39 atturējās.
Nopietnu darbību trūkums attiecībā pret radikālām grupām pieļāvis esošā ksenofobijas viļņa parādīšanos Eiropā, teikts dokumentā. Tekstā tiek minēti Anneša Breivīka terorakti Oslo un Ūtejas salā 2011. gadā, kuru rezultātā bojā gāja 77 cilvēki, britu deputātes Džo Koksas slepkavība 2016. gadā un nesenais fašistu grupu uzbrukums Itālijā eirodeputātei Eleonorai Forencai.
Tāpat rezolūcija min incidentus ar fašistu piedalīšanos Polijā, Grieķijā, Itālijā, Vācijā, Francijā, Spānijā, Latvijā un Ziemeļeiropas valstīs.
"Katru gadu 16. martā tūkstošiem cilvēku pulcējas Rīgā Leģionāru dienā, lai pagodinātu latviešus, kuri dienējuši Waffen SS," teikts rezolūcijas tekstā.
Eirodeputāti uzskata, ka nenosodīšana, kuru izmanto labējās organizācijas atsevišķās ES valstīs, arī kļuvusi par vienu no vardarbīgu akciju izplatīšanās iemesliem, kuras skar visu sabiedrību tiek virzītas pret konkrētām minoritātēm, tādām kā afroeiropieši, ebreji, musulmaņi, čigāni, trešo valstu pilsoņi, seksuālās minoritātes un invalīdi.
Eiroparlaments minēja "drūmos paziņojumus" par politisko līderu, politisko partiju un atsevišķu dalībvalstu tiesībsargājošo iestāžu pastāvošo sazvērestību ar neofašistiem un neonacistiem.
Rezolūcija piedāvā izveidot policijas apakšvienības ksenofobijas apkarošanai, lai nodrošinātu šādu noziegumu izmeklēšanu un sodīšanu. Turklāt nacionālās valdības aicina "efektīvi aizliegt neofašistu un neonacistu grupas un jebkādus citus fondus vai asociācijas, kuras nostāda priekšā un slavē nacismu un fašismu".
Rezolūcijā ir arī aicinājums alianses valstīm "atklāti nosodīt un pakļaut sankcijām" noziegumus uz naida pamata, naidīgas runas un vainīgo meklējumus (minoritāšu vidū), ko veic politiķi un valsts amatpersonas, jo viņi tiešā veidā padara par normu un pastiprina naidu un vardarbību.
Nepieciešamo pasākumu vidū EP minēja ksenofobijas, rasisma un nacisma apkarošanu Internetā un sociālajos tīklos, jauniešu atbalsta programmu un grupu izveidošanu, kuri vēlas pamest radikālos grupējumus, aktīvu darbu ar sporta klubiem un līdzjutējiem, skolām, interešu klubiem un sabiedrības organizācijām. Kā arī jāizdara viss iespējamais lai izbeigtu "Holokausta patiesības trivializācija".
Eiroparlamenta deputāts no Latvijas Miroslavs Mitrofanovs pastāstīja savā Facebook, ka rezolūcijas grozījums, kurā tiek minēta Latvija, tika pieņemts, tostarp, pēc viņa uzstāšanas.
Vakar Mitrofanovs pastāstīja par gaidāmo rezolūcijas balsojumu "60 minūtes" raidījuma ēterā telekanālā "Rossija 1".
"Tam ir jākļūst par signālu Latvijai, Ukrainai un citām valstīm par to, ka fašisms neies cauri, un ka inteliģencei "mazliet jāseko līdzi sevis sacītajam un nav jāmudina uz atklātu vardarbību," uzsvēra eirodeputāts.
