19:51 17 Jūnijs 2019
Tiešraide
  • USD1.1234
  • RUB72.1432
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs

Stoltenbergs: NATO varētu piemērot nolikuma 5. pantu kiberuzbrukuma gadījumā

REUTERS/Christian Hartmann
Pasaulē
Saņemt īso saiti
43

NATO misijās un operācijās tiks izveidoti uzbrukuma kiberlīdzekļi, un kiberuzbrukuma gadījumā kādai no NATO dalībvalstīm alianse varētu piemērot nolikuma pantu par kolektīvo aizsardzību.

RĪGA, 17. septembris — Sputnik. NATO varētu piemērot nolikuma piekto pantu Krievijas kiberuzbrukumu sarīkošanas gadījumā, paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs intervijā portālam Axios.

NATO nolikuma 5. pants vis pārējā starpā paredz, ka "bruņots uzbrukums vienai (vienošanās pusei — red.) vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā tiks izskatīts kā uzbrukums tām visām kopumā". Alianses samita paziņojumā, kurš notika 11. un 12. jūlijā Briselē, tika ziņots, ka NATO varētu iesaistīt nolikuma piekto pantu par kolektīvo aizsardzību "hibrīdā kara" gadījumā.

"Ne automātiski. Tas ir atkarīgs no kiberuzbrukuma rakstura," paziņoja ģenerālsekretārs, atbildot uz jautājumu par to, vai 5. pants varētu tikt piemērots Krievijas kiberuzbrukumos pret NATO.

Viņš piebilda, ka NATO nekad tiešā veidā nenosauks, kad tiks piemērots piektais pants.

"Es uzskatu, ka mums nav jāsniedz šī priekšrocība nevienam potenciālajam pretiniekam," norāda Stoltenbergs.

"Taču ir svarīgs tas, ka mēs skaidri paziņojām, ka mēs grasāmies pielietot 5. pantu nepieciešamības gadījumā un ka mēs tāpat nostiprinām mūsu kiberaizsardzību," paziņoja ģenerālsekretārs.

Stoltenbergs piebilda, ka NATO misijās un operācijās tiks izveidoti uzbrukuma kiberlīdzekļi, kuri tiks izmantoti tikai atbilstoši starptautiskajiem likumiem.

"Tos izmantoja, piemēram, pret ISIS (teroristu grupējums "Islāma valsts" — red.) ne NATO, bet NATO sabiedrotie," paziņoja Stoltenbergs.

Pērnā gada rudenī Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka slepens Krievijas kiberuzbrukums Rietumvalstīm varētu novest pie civiliedzīvotāju upuriem un potenciāli pāraugt reālā militārā konfliktā.

NATO Ziemeļatlantijas padome 2008. gadā apstiprināja NATO Kiberaizsardzības centra akreditāciju Tallinā un piešķīra tam starptautiskās militārās organizācijas statusu. Šobrīd centra darbā piedalās 18 valstis: ASV, Igaunija, Vācija, Francija, Lielbritānija, Slovākija, Itālija, Lietuva, Latvija, Spānija, Ungārija, Čehija, Polija, Holande, Grieķija, Turcija, kā arī Austrija un Somija centra partneru statusā.

Šī gada aprīlī Igaunijā aizritēja liela mēroga kibermācības Locked Shields, kurās piedalījās gandrīz 800 cilvēku no 25 valstīm. Saskaņā ar mācību scenāriju, iedomātas valsts elektrotīkli, bezpilota lidaparāti, militārās vadības sistēmas un citas struktūras tiek pakļautas kiberuzbrukumiem, savukārt speciālistiem pa šo laiku jānodrošina galveno pakalpojumu un militārās bāzes tīklu darbība. Pēc mācību organizatoru ieceres, uzbrukumu skaits sasniegs 2,5 tūkstošus.

Krievija vairākkārt noliegusi apsūdzības par kiberuzbrukumu veikšanu un mēģinājumiem šādā veidā ietekmēt vēlēšanas dažādās valstīs. Prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs nosauca tās par "absolūti nepamatotām". ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs, runājot par it kā notikušo Krievijas iejaukšanos ASV, Francijas, Lielbritānijas un Vācijas vēlēšanās, paziņoja, ka nekādu to apstiprinošo faktu nav.    

Pēc temata

Bezjēdzīga nodarbe. ASV piespiedušas NATO pieņemt dokumentu pirms samita
NATO ģenerālsekretārs: "Ziemeļu straume 2" nav alianses darīšana
Vācijas kanclere izdomājusi, kā palielināt izdevumus aizsardzībai
Eiropa nevēlas, ASV – nevar. NATO liktenis nav prognozējams?

Galvenie temati