RĪGA, 10. augusts — Sputnik. Sankciju režīma tālāku pastiprināšanu būs iespējams izvērtēt kā ekonomiskā kara pieteikumu, paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs, tiekoties ar Kronockas valsts rezervāta darbiniekiem (Kamčatkas novads), vēsta RIA Novosti.
"Es negribu komentēt runas par nākamajām sankcijām, taču varu teikt vienu: ja sekos kaut kas tāds, kā banku darbības vai kādas konkrētas valūtas pielietošanas azliegums, to var nosaukt konkrēti: tas ir ekonomiskā kara pieteikums. Un uz šo karu būsim spiesti reaģēt — ar ekonomiskām metodēm, politiskām metodēm vai — nepieciešamības gadījumā — arī citām metodēm.
Jautājumā par jau esošajām un nesen izsludinātajām sankcijām Medvedevs uzsvēra: "Lai kā rietumu partneri spriestu, ka krievi ir slikti, īsteno nepareizu politiku, ka KF valdībai jāmaina pozīcija virknē jautājumu, taču lielā mērā tas ir mūsu ekonomiskā spēka ierobežojums."
Viņš atzīmēja, ka tā vai citādi sankcijas ietekmē valsts ekonomiku.
"Nekā laba tur nav, jo jebkādi ierobežojumi galu gala ietekmē ekonomikas pašsajūtu, valūtu kursa kustību," — viņš piebilda.
Premjers atgādināja, ka sankcijas pret Maskavu ieviestas daudzkārt.
"Mūsu valsts pēdējos 100 gadus dzīvojusi pastāvīga sankciju spiediena apstākļos. Kādiem mērķiem tas tiek darīts? Lai izslēgtu Krieviju no spēcīgo konkurentu skaita starptautiskajā laikā," — teica Medvedevs.
Viņš atgādināja, ka "pret Padomju Savienību vairākus desmitus reižu ieviestas vairāk vai mazāk lielas sankcijas", taču Krievija "tīri labi attīstījās" XX gadsimta sākumā, un "neskatoties uz visām padomju perioda grūtībām, bija vētrainas attīstības periodi, un tas daudziem nepatika".
"Pārsvarā tas nepatīk valstīm, kas ievieš sankcijas, galvenokārt tās ir ASV un virkne to sabiedroto. Arī tagad nekas nav mainījies," — norādīja Medvedevs.
Kā negodīgas ekonomiskās konkurences piemēru Medvedevs minēja ierobežojumus, ko ASV, kas ieinteresētas piegādāt savu SDG Eiropas tirgū, cenšas ieviest pret Krievijas gāzes piegādēm Eiropā. Viņš piebilda, ka "tas viss bija iepakots vienā likumā, un, tas ir pārvērties par politiku, lai arī tas it nemaz nav ne tirgus, ne pret konkurenci vērsts pasākums, kura mērķis ir mazināt mūsu iespējas".
ASV administrācija informēja, ka pret Krieviju tiek vērstas jaunas sankcijas sakarā ar to, ka KF it kā esot izmantojusi ķīmiskos ieročus Lielbritānijas pilsētā Solsberijā. Domājams, ka ierobežojošos pasākumus veidos divas paketes, pirmā, kas stāsies spēkā pēc 15 dienām, paredz dubultas nozīmes preču piegādes aizliegumu Krievijai. Otrā viļņa ierobežojošie pasākumi, kas, iespējams, tiks ieviesti pēc 90 dienām, paredz diplomātisko attiecību līmeņa iespējamo samazināšanos, aizliegumu izpildīt reisus uz ASV Krievijas aviokompānijai "Aeroflot" un gandrīz pilnīgu amerikāņu eksporta pārtraukumu. Pie tam ASV informēja, ka ir gatavas atteikties no sankciju otrās paketes, ja Krievija garantēs atteikšanos no ķīmisko ieroču pielietošana un atļaus ANO novērotājiem organizēt pārbaudes "uz vietas".
Lielbritānijas varasiestādes apgalvo, ka 4. martā Solsberijas pilsētā saindēts Krievijas izlūkdienestu bijušais virsnieks Sergejs Skripaļs un viņa meita Jūlija, kā rezultātā izcēlās liels starptautiskais skandāls. Londona uzskata, ka par Skripaļu saindēšanu ar vielu A234 vainojama Krievijas valsts, lai arī Maskava to kategoriski noliedz. ASV nostājās sabiedrotā pusē un pieņēma lēmumu izraidīt no valsts 60 Krievijas diplomātiskos darbiniekus.
