12:04 21 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1030
  • RUB70.3933
Lavandas lauks. Foto no arhīva

Euractiv: fermeri iesūdzējuši tiesā Eiropas Savienību globālās sasilšanas dēļ

© Sputnik / Сергей Мальгавко
Pasaulē
Saņemt īso saiti
36

Kas kopīgs lavandu fermerim Francijā un briežu ganam Zviedrijā – prasība ES tiesā pret ES politiku ekoloģijas jomā.

RĪGA, 19. jūlijs — Sputnik. Desmit ģimenes no visas pasaules iesūdzējušas tiesā Eiropas Savienību – tās prasa samazināt siltumnīcas gāzu izmešus, vēsta Euractiv.

Grinjānas kopienā Francijas dienvidaustrumos uzziedējusi lavanda.

"Tūristiem, kuri klaiņo apkārt, šķiet, ka visus laukus klāj ziedi, — stāsta Moriss Flešē, kura ģimene audzē lavandu jau piecas paaudzes. – Patiesībā augi iet bojā."

Pēdējo desmit gadu laikā lavandu apdraud globālā sasilšana – augu dzīves cikls sarucis. Morisa dēls, kurš vada fermu no 2001. gada, ir pirmais Flešē dzimtā, kurš ar grūtībām savelk galus kopā.

"Lietavu, pavasara salnu un sausuma dēļ pēdējo gadu laikā esam zaudējuši 23 hektārus lavandas," – paskaidroja Flešē. Nelaime tā, ka augus nevar vienkārši nomainīt, vispirms ir jāatjauno augsne ar augu sekas palīdzību, kas vidēji aizņem divus gadus. Pēdējo desmit gadu laikā Flešē divreiz pārstādījuši lavandu, un viņu ienākumi kritušies par 44%.

"Esam nolēmuši iesūdzēt tiesā Eiropas Savienību ne tāpēc, ka gribam saņemt kompensāciju, bet gan vēlamies piespiest ES pildīt saistības pilsoņu aizsardzības jomā," – paskaidroja fermeris.

Vispirms viņa kaimiņš, ekoloģisko tiesību profesors Gerds Vinters ieraudzīja, kā cieš lavanda globālās sasilšanas dēļ.

"Viņš ieteica man pievienoties citām ģimenēm, kas cietušas globālās sasilšanas dēļ: viesnīcas īpašniekam Ziemeļu jūras krastā, kas applūdusi jūras līmeņa celšanās dēļ, un briežu ganam no Skandināvijas, kurš klimata maiņās dēļ nevar atrast ķērpjus savu ganāmpulku barošanai," – skaidroja Moriss Flešē.

Kolektīvo prasību Eiropas tiesā iesniegušas 11 ģimenes no Eiropas, Kenijas un Fidži, kā arī vairākas nevalstiskas organizācijas un eksperti vides aizsardzības jomā. Dokumentā, kura apjoms ir 6 tūkstoši lappušu, teikts, ka ES ir atbildīga par augošajiem siltumnīcas gāzu izmešiem un to ietekmi uz augsni un cilvēku veselību.

"Mēs to nedarām kompensācijas labad, mēs vēlamies piespiest ES rīkoties. Lauksaimniecības nozarē ir liels skaits fatālistu, neviens neko nemēģina mainīt," – saka Flešē.

2015. gadā Hāgas tiesa lika Nīderlandes valdībai samazināt siltumnīcas gāzu izmešus par 25% tuvāko piecu gadu laikā.

Dromas departamentā, kur atrodas Flešē ferma, vidējā gada temperatūra pēdējo 50 gadu laikā pieaugusi par 2,5 grādiem, bet fermu skaits šajā laikā sarucis – no 45 fermām palikušas tikai 12.

Pēc temata

Globālās sasilšanas dēļ daudzas pilsētas nevarēs uzņemt Olimpiskās spēles
SVF: Baltijas valstis gūs priekšrocības globālās sasilšanas rezultātā

Galvenie temati