RĪGA, 10. oktobris – Sputnik. Klimatologi pastāstīja, kāds laiks gaidāms Latvijā līdz gadsimta beigām, raksta portāls Skaties.lv. Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) šogad pirmo reizi valsts vēsturē paveicis unikālu Latvijas klimata izmaiņu pētījumu. Tajā apkopoti dati par trim rādītājiem: gaisa temperatūru, nokrišņu daudzumu un vēja stiprumu. Ņemot vērā veikto mērījumu rezultātus, klimatologi izstrādāja prognozi līdz pat šī gadsimta beigām.
Pusgadu laiks ir briesmīgs
Klimatologi uzskata, ka tuvākajā laikā gada vidējā temperatūra valstī pieaugs par 6-7 grādiem, sniegs Ziemassvētkos snigs aizvien retāk, un galu galā ilgu un lietainu rudeni pamazām nomainīs ilgs pavasaris. Vasarā temperatūra būs daudz augstāka, kondicionētāji strādās aktīvāk, un valstī tiks parētēts lielāks daudzums elektroenerģijas.
Vasarā līs spēcīgs lietus, un par ierastu parādību kļūs plūdi, līdzīgi tiem, ar ko šovasar sastapās Rīga. Tāpēc nenāks par ļaunu jau iepriekš lūgt padomu kolēģiem no kaimiņvalstīm, piemēram, no Dānijas, kuras galvaspilsētā Kopenhāgenā pēdējos gados plūdi kļuvuši arvien biežāki. Kopenhāgenā speciālisti iesaka izveidot pilsētā vairāk zaļo zonu, kas spētu uzsūkt valgmi un pārplānot dažas ielas, kas nepieciešamības gadījumā pārvērstos par upēm.
Klimata izmaiņas ietekmēs arī celtniecības nozari – mūsdienu mājas nav pietiekami pasargātas no tāda mitruma. Papildu risku rada arī Baltijas jūra – ūdens līmenis tajā ceļas ar katru gadu. Tuvāko desmit gadu laikā riska zonā nokļūs dzīvojamās mājas Liepājā, Jūrkalnē, Rojā, Engurē, Saulkrastos, Zvejniekciemā, Ainažos un citviet. Savukārt simt gadu laikā ūdens pārpludinās simtiem māju un citu ēku, kā arī daudzus kilometrus ceļu.
Arbūzu lauks mājas priekšā
Klimata izmaiņas ietekmēs arī valsts floru un faunu. Latvijas mežos, iespējams, pazudīs brūklenes un mellenes, toties parādīsies kļavas un dižskābarži. Arī putni aizlidos – ornitologi uzskata, ka dzērves un mušķērāji pārcelsies uz citām vietām un ierastās lakstīgalas vietā stāsies Eiropas lakstīgala, ko savulaik apdziedāja Šekspīrs. Toties valstī varētu apmesties uz dzīvi pūces.
Krasas pārmaiņas gaida arī lauksaimniecību: globālā sasilšana ļaus audzēt kukurūzu, arbūzus un pat persikus. Tiesa, par vīnogulājiem nav ko sapņot – nekādas klimata izmaiņas nepārvērtīs Latviju par Francijas dienvidiem.
