00:15 17 Augusts 2018
Tiešraide
  • USD1.1370
  • RUB76.2551
Rokas pulksteņi

Brisele piekritusi apspriest vasaras laika atcelšanu, Baltija pārdomās

© Flickr/ John Liu
Pasaulē
Saņemt īso saiti
18

Pārejas uz vasaras laiku atcelšanas jautājums ES rosina jau sen, taču tālāk par vārdiem lieta pagaidām nav tikusi. Eiropas Komisija spērusi pirmo nozīmīgo soli šajā virzienā.

RĪGA, 10. februāris – Sputnik. Eiropas Komisija gatava apspriest jautājumu par Eiropas Savienības atteikšanos no pārejas uz vasaras un ziemas laiku, paziņoja ES izpildītāju kolēģijas pārstāve Mina Andrejeva. Iepriekš asamblejas plenārsēdē Strasbūrā Eiroparlaments pieņēma rezolūciju, kas aicina Eiropas Komisiju veikt "rūpīgu vasaras laika pasākumu izvērtēšanu", ņemot vērā vienotas pieejas saglabāšanu ES līmenī.

"Eiropas Komisija ir gatava turpināt tālāko vasaras laika jautājuma izskatīšanu, balstoties uz visām esošajām Eiroparlamenta, ES dalībvalstu un nacionālo parlamentu liecībām un ieguldījumiem. Tādēļ mēs sveicam (rezolūciju – red.)," — citē Andrejevas vārdus RIA Novosti.

Rezolūcijā EP deputāti uzsver nepieciešamību "pārtraukt laika pārejas praksi uz tā pamata, ka daudzi zinātniskie pētījumi nespēja pierādīt jebkādas pozitīvas tā sekas, taču norādīja uz negatīvu seku pastāvēšanu cilvēka veselībai, lauksaimniecībai un ceļu satiksmes drošībai".

Pāreju uz vasaras un ziemas laiku Eiropas Savienībā nosaka direktīva 2000/84/EB, kura tika parakstīta 2001. gadā. Dokuments nosaka vasaras laika sākumu un beigu visās ES valstīs un paredz, ka vasaras laiks tiek ieviests no pēdējās marta svētdienas līdz pēdējai oktobra svētdienai. Direktīvu ievēro ne vien Eiropas valstis, bet arī daudzas ES nesastāvošas valstis. Dokumenta likumīgais stāvoklis tiek pagarināts reizi piecos gados.

Strīdīgā stunda

Diskusija par pārejas uz vasaras un ziemas laiku mērķu saprātīgumu notiek kopš esošās prakses ieviešanas. Pērnā gadsimta beigās tika noskaidrots, ka ekonomiskais efekts no vasaras laika ir nenozīmīgs, toties pāreja uz ziemas laiku negatīvi ietekmē cilvēku pašsajūtu un veselību. Vairums Āzijas, Āfrikas un Dienvidamerikas valstu atteicās no laika pārejas, Eiropā un Ziemeļamerikā pāreja saglabājas.

Pāreja uz ziemas laiku
© REUTERS / Denis Balibouse

Kopš 2006. gada Eiroparlaments saņēmis vairāk nekā simts petīcijas par pāriešanas laika atcelšanu, vairums no tām tika saņemtas no Vācijas iedzīvotājiem. Šobrīd parakstu vākšana notiek Nīderlandē. Somijas parlaments pērnā gada novembrī noraidīja pilsoņu iniciatīvu par pārejas atcelšanu uz vasaras laiku tā iemesla dēļ, ka šis jautājums prasa risinājumu ES līmenī. Somijas transporta un satiksmes ministre Anne Bernera toreiz solīja parlamentāriešiem izvirzīt šo jautājumu ES dalībvalstu apspriešanai.

Pērnā gada oktobrī analītiskās kompānijas TNS Kantar Latvijā veiktā aptaujā parādīja, ka 56% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem cieš no pārejas uz ziemas laiku. 2017. gadā portālā Manabalss.lv parādījusies kārtējā petīcija par pārejas atcelšanu uz vasaras un ziemas laiku. Iniciatīvas autors piedāvā Latvijas iedzīvotājiem veselu gadu dzīvot pēc vasaras laika no nomainīt laika joslu.

Pēc temata

Par vienu stundu atpakaļ: Latvija pāriet pie ziemas laika

Galvenie temati