11:04 23 Jūnijs 2018
Tiešraide
  • USD1.1648
  • RUB73.5314
Preemraff Lysekil

Trojas zirgs zviedru ostā: Zviedriju satrauc investori no Ķīnas

© Flickr/ Lars Falkdalen Lindahl
Pasaulē
Saņemt īso saiti
21

Ķīnas kompānija apņēmusies uzbūvēt Zviedrijā lielu dziļūdens ostu, taču pastāv bažas, ka tam sekos Krievijas iebrukums.

RĪGA, 13. janvāris — Sputnik. Ķīnas iecere uzbūvēt lielu ostu Zviedrijas rietumos radījuši plašas diskusijas valstī, vēsta Sputnik International.

Informācija par to, ka Līsešilas pilsētā (Vesterjētlandes lēne) tiks uzbūvēta gigantiska osta, parādījās aizvadītā gada nogalē. Mazā jahtu osta pārvērtīsies par lielāko konteineru ostu Ziemeļeiropā, kas spēs pieņemt 400 metrus garus kuģus. Plānotas arī lielas investīcijas reģiona dzelzceļos un automašīnu ceļos, vairāku viesnīcu, skolu un slimnīcu celtniecību, kā arī tūkstošiem jaunu darba vietu.

​Taču, kad noskaidrojās, ka potenciālais investors, kompānija Sunbase, pieder ķīniešu uzņēmējam Gao Czinde, kurš saistīts ar Ķīnas valdību, turklāt agrāk Sunbase piederējušie zemes gabali Honkongā nodoti Ķīnas armijas rīcībā, sajūsma par projektu manāmi noplaka.

"Mēs nevaram ļaut mazai pašvaldībai lemt nacionālās drošības jautājumus. Runa ir ne tikai par ekoloģiju, bet arī par sekām, ko var radīt tādas lielvalsts kā Ķīna iecere būvēt Zviedrijā dziļūdens ostu," — uzskata vietējais iedzīvotājs doktors Magnuss Sederholms.

Marija Karlsone, Gēteborgas universitātes eksperte Ķīnas jautājumos, nosauca Līsešilas pašvaldības lēmumu būvēt ostu par "absurdu" un uzsvēra, ka esot nepieciešams izanalizēt, kā minētais projekts ietekmēs Zviedrijas nacionālo drošību.

Igne Lofgrēna no Līsešilas pašvaldības padomes uzsvēra projekta ietekmi uz arhipelāga ekoloģiju, jo projektā paredzēta jaunu ceļu būvniecība.

Putins
© Sputnik / Алексей Никольский

"Darba vietu skaits pie tam nepalielināsies — ķīnieši paši būvēs ostu, bet konteineru izkraušana notiks automātiski," — viņa norādīja.

​Norrköpings Tidningar žurnālists Hanss Stigsons salīdzināja Ķīnas ekonomisko ekspansiju ar koloniālismu un paziņoja, ka Ķīnai nāks par labu izbaudīt imperiālismu, ko Eiropa gadsimtiem ilgi uzspiedusi citās pasaules malās.

Aftonbladet žurnāliste Saba Bene Pērlenberga pat nodēvēja Līsešilu par "Skandināvijas Troju" un izteica pieņēmumu, ka, iespējama kaut kāda sazvērestība starp Ķīnu un Krieviju, kurai iepriekš tika liegta iespēja izmantot ostu Gotlandes salā gāzes vada "Ziemeļu straume 2" būvdarbiem.

"Ņemot vērā Ķīnas un Krievijas ģeostratēģisko sadarbību, Ķīnas osta Līsešilā, netālu no lielākās ostas Skandināvijā — Gēteborgas un līdzās Norvēģijai — NATO dalībvalstij, — tā ir  ļoti muļķīga ideja. Kamēr Zviedrija meklēs rietumu sabiedroto atbalstu krīzes laikā Krievijas partneris — Ķīna — jau atradīsies mūsu rietumu krastā un varēs nobloķēt palīdzību Zviedrijai, Somijai un Norvēģijai," — viņa vēsta.

Taču Dagens Industri ekonomiskā žurnāliste Frīda Vallnora uzsvēra, ka tiešo ārvalstu investīciju ziņā Zviedrija atpaliek no kaimiņiem, turklāt ir atkarīga no ārvalstu ostām, jo tai nav pašai savas dziļūdens ostas. Bažas par investīcijām no Ķīnas viņa nosauca par "dumju alkatību".

"Katram, kurš tic gaidāmajai Zviedrijas aneksijai no Ķīnas puses, ir jāpasper solis atpakaļ un jāatgriežas realitātē. Ja mēs atteiksimies no Ķīnas kompānijas Līsešilā, mums būs jāpadzen Hongongas MTR, kas pārvalda metro Stokholmā, vai Saūda Arābijas Preem, kam pieder naftas attīrīšanas rūpnīca tajā pašā Līsešilā," — viņa uzrakstīja savā slejā.

Pēc temata

Ķīna atklāj jaunus kravas maršrutus uz Eiropu, taču Latvija palikusi malā
Trešā pasaules kara loģistika: kāpēc Eiropu gatavo karam ar Krieviju
Eiropa cīnās ar dempingu – ķīniešu preces varētu kļūt dārgākas
Eiropa baidās no Ķīnas investīcijām

Galvenie temati