Rietumu mediji no jauna tur aizdomās Vladimiru Putinu par mēģinājumiem panākt virskundzību gāzes tirgū. "Krievija izvērtē globālo pārsvaru kgāzes nozarē", saviem raižpilnajiem lasītājiem ziņo britu avīze The Telegraph. Projekta "Jamal SDG" darbības sekmīgais sākums Rietumos tiek uztverts ļoti sāpīgi vairāku iemeslu dēļ, portālā RIA Novosti raksta bloga Crimson Alter autors Ivans Daņilovs.
Krievija ir pierādījusi, ka spēj īstenot mūsdienīgus un ļoti dārgus projektus pat rietumvalstu sankciju apstākļos, un tas ir ļoti nepatīkams atklājums tiem, kuri paroģoja Krievijas arktiskās programmas vērienīgās enerģētiskās nozares kolapsu. Taču vēl sāpīgāk tiek uztverti Krievijas paziņojumi par aktīvu cīņu pasaules SDG tirgū, ko ASV radījušas pārsvarā pašas savām vajadzībām. Saūda Arābijas enerģētikas ministra Halida al Faliha vizīte Jamalā vēl spilgtāk izceļ acīmredzamu faktu: pasaules enerģētikas tirgus pārdale rit pilnā sparā, un pārsvars nebūt nav Vašingtonas pusē.
Lai izprastu pašreizējās situācijas ironiju, jāpatur prātā pasaules gāzes tirgus priekšvēsture. Pirms dažiem gadiem "slānekļa revolūcijas" rezultātā radās gāzes pārpalikums ASV iekšējā tirgū, tātad veidojās tās eksporta iespējas. Ātri vien iespējas pārvērtās par nepieciešamību, kuras pamatā bija amerikāņu enerģētikas kompāniju vēlme gūt peļņu, nevis ciest zaudējumus pārpildītajā iekšējā tirgū.
Šajā laikā amerikāņu politiskās elites aprindās nobieda absolūti traka ideja: izmantot SDG eksportu, lai "atbrīvotu Eiropu no Krievijas gāzes adatas" (sauksim lietas īstajos vārdos: tika plānots izmantot ieganstu — cīņu ar Krievijas ietekmi ES un burtiski piespiest patērētājus Eiropā pirkt dārgo gāzi no ASV).
Šī "loģika" atspoguļojās pret Krieviju vērsto sankciju tekstos, ko šogad apstiprināja ASV Kongress. Skaidri redzams: šajā shēmā pat netika pieļauts, ka SDG pasaules tirgū būs nopietni spēles dalībnieki, izņemot pašas ASV un tās sabiedrotos Katarā, kam ļoti gribējās piedalīties Eiropas tirgus apgūšanā.
Taču pasaules enerģētiskajā tirgū redzams, ka dominējošo spēles dalībnieku galvenais "bonuss" ir Dienvidaustrumāzijas reģionālais tirgus, kurā tādi importētāji kā Japāna, Ķīna un Dienvidkoreja, ir gatavi maksāt superaugstas cenas par SDG no Kataras un Austrālijas (kur lielos SDG projektus īsteno amerikāņu kompānijas — Chevron un Exxon).
Daļu ienākumu saņem arī amerikāņu eksportētāji, pie tam viņiem bieži rodas iespēja izmantot Ķīnas gāzes tirgus ievainojamību. Piemēram, šī gada janvārī, ņemot vērā neparasti zemo gaisa temperatūru Ķīnā, amerikāņu kompānijām izdevās pārdot Ķīnai SDG trīskārt (!) dārgāk salīdzinājumā ar gāzes cenām ASV tirgū.
Tamlīdzīga situācija dāvā ne tikai acīmredzamu ekonomisko labumu, bet arī rada Ķīnai nepatīkamu un ASV izdevīgu enerģētiskā, tātad — arī politiskā spiediena instrumentu. ASV un Ķīnas attiecību saasinašanās gadījumā ASV var pārtraukt piegādes un piespiest tāpat rīkoties savus vasaļus Katarā un Austrālijā, nodarot būtiskus zaudējumus Ķīnas ekonomikai. Arī šajā shēmā nav paredzēti vērā ņemami neatkarīgie spēles dalībnieki, piemēram, Krievija pasaules SDG tirgū. Šī iemesla dēļ rietumu eksperti tā priecājās aizvadītajā gadā, kad "Novatek" ("Jamal SDG" galvenais akcionārs) atzina, ka "saknkcijas kaitējušas projektam".
Par lielu nožēlu mūsu konkurentiem rietumos, prieks nebija ilgs, jo "Jamal SDG" saņēma finansējumu no Ķīnas, neskatoties uz sankcijām, turklāt partneris no Eiropas — Francijas uzņēmums Total — palika tajā līdz beigām. Tāpēc nav brīnums, ka Krievijas arktiskais gāzes transporta kuģis "Kristof de Maržerī" ar pirmo SDG partiju devās tieši uz Ķīnu.
Protams, pret Krieviju vērsto sankciju autorus tas skumdina: bija plānots, ka amerikāņu SDG nocels Eiropas Savienību no "Krievijas gāzes adatas", bet iznāca tā, ka Krievijas SDG sekmē Ķīnas gāzes importa diversifikāciju.
Skumjām ir iemesls — var sākt filmēt sižetus "Pārdrošais Putins atklāj Arktikā SDG rūpnīcu" — sekot britu telekanāla Sky News pēdās.
Krievijas izrāvienu pasaules SDG tirgū īpaši pikantu padara Saūda Arābijas enerģētikas ministra Halida al Faliha vizīte Jamalā. Politiķa lietišķās vizītes dēļ Rietumu mediji uzzināja divus jaunus faktus par noslēpumaino un šokējošo Krieviju. Pirmais fakts: tikai Krievijā tehnoloģisko gāzes rezervuāru pārvērš par mākslas objektu, kas atgādina milzīgu iebiezinātā piena bundžu. Otrais fakts: Krievijas prezidentam ir unikāls talants diplomātijas un biznesa jomā, kas ļauj viņam pārdot gāzi Saūda Arābijai, — tas ir tikpat grūti, kā pārdot sniegu Kanādas eskimosiem.
"Pērciet mūsu gāzi, ietaupiet naftu," — ieteica Vladimirs Putins arābu valsts ministram. Halids al Falihs atbildēja, ka tieši tāpēc ir atbraucis. Gāzes ieguves apjomi Saūda Arābijā ir lieli, taču valsts ekonomika patiešām var ietaupīt zināmu daudzumu naftas, ja tiks noregulēts SDG imports.
Lieta tāda, ka līdz aizvadītajai nedēļai gandrīz nevienam neienāca prātā, ka Saūda Arābija varētu pirkt sašķidrināto gāzi Krievijā. Iespējams, patlaban apspriežamās Krievijas kompleksu S-400 piegādes piešķir Saūda Arābijai zināmu pārliecību par saviem spēkiem, tāpēc ASV kompānijas zaudējušas ilgoto klientu.
Lai arī rietumu prese bažīgi raksta par Maskavas ieceri dominēt vispasaules enerģētikas tirgū, prakse liecina, ka Krievijas pieeja enerģētiskās lielvalsts izveidē no rezultātu viedokļa principiāli atšķiras no amerikāņu metodēm.
Krievijas enerģētiskie resursi nekad netiek pirkti spēka pielietošanas draudu ietekmē vai bezizejas situācijā. Gluži pretēji, Ķīnas, Saūda Arābijas un ES piemēri liecina, ka sadarbība ar Krieviju enerģētikas sfērā nodrošina ne tikai piekļuvi naftai un gāzei, bet arī dāvā zināmu brīvību no Vašingtonas administrācijas dullo "vanagu" diktāta. Amerikāņu sankciju mērķis ir ierobežot "eksporta brīvību", taču jau tagad ir skaidrs, ka nekas viņiem neizdosies.
