13:03 19 Janvāris 2018
Tiešraide
Starpkontinentālo ballistisko raķešu Topoļ M transporta un starta iekārta

Vieglas pastaigas nebūs. Amerikāņi aprēķinājuši, ar ko draud uzbrukums Krievijai

© Sputnik / Рамиль Ситдиков
Pasaulē
Saņemt īso saiti
Andrejs Kocs
205

Krievijas militārās iespējas, tās spēku struktūra un pastāvīgi organizētās mācības atbilst oficiāli deklarētajai valsts militārajai doktrīnai, uzskata ASV pētnieciskais centrs RAND.

Pretgaisa aizsardzības zonā nelīst, no artilērijas uguns izvairīties, neļaut izvērst desantniekiem, sargāt komandpunktus. ASV pētījumu centrs RAND publicējis ziņojumu par Krievijas Bruņoto spēku iespējām. Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ekspertu slēdzieni ir viennozīmīgi: vienā rāvienā iekarot lielāko valsti pasaulē neizdosies. RAND, kura kopš pagājušā gadsimta vidus konsultē Pentagonu nacionālās drošības jautājumos, izanalizējusi Krievijas armijas, aviācijas un flotes pašreizējo stāvokli un mēģināja atbildēt uz diviem jautājumiem: kā tieši Maskava karos ar vienlīdz spēcīgu pretinieku un no kā nāktos bīties NATO atklāta konflikta apstākļos.

Par militāro reformu mērķiem

Atšķirībā no daudziem rietumu medijiem un politiķiem, RAND neapgalvo, ka Maskava atjauno savas armijas bruņojumu ar mērķi uzbrukt Baltijas vai Austrumeiropas valstīm. Gluži pretēji, centra eksperti nepārprotami apgalvo: Krievijas Bruņoto spēku konfigurācija atbilst aizsardzības principiem, tie tiek reformēti savas teritorijas, lielāko rūpniecības centru un iedzīvotāju aizsardzībai no ārējiem draudiem.

"Krievijas militārās iespējas, tās spēku struktūra, kā arī pastāvīgās mācības atbilst valsts oficiālajai militārajai doktrīnai, — teikts ziņojumā. — Tā nosaka, ka Bruņotie spēki pastāv valsts suverenitātes aizsardzībai, nevis militārā spēka projicēšanai globālā līmenī. Krievijas ilggadējā vēsturiskā pieredze, kuras teritorijā daudzkārt iebrukušas ārvalstu armijas, būtiski ietekmē tās aizsardzību un ārpolitiku. Nelielās kaimiņvalstis tā uzskata par savu interešu zonu; ar dažām Maskava izveidojusi aizsardzības savienības un jau sen dislocējusi to teritorijās armijas bāzes."

Par galvenajiem draudiem

Dokumentā uzsvērts, ka Krievija rūpīgi izvērtējusi karadarbības pieredzi, ko pēdējo 25-30 gadu laikā uzkrājušas rietumvalstis, un sastādījusi pamata risku sarakstu, kas apdraud tās nacionālo drošību.

"Acīmredzot, krievi visvairāk bīstas no aviācijas masveida uzbrukuma, kurā tiktu izmantoti precīzie konvencionālie ieroči, kā arī no sauszemes iebrukuma, mūsu jūras bāzes PGA sistēmu izvēršanas un jaunu NATO bāzu celtniecības savu robežu tuvumā, — teikts ziņojumā. — Pēdējo gadu laikā Krievija ieguldījusi vērā ņemamus līdzekļus bruņojumā, kas spēj stāties pretī šiem draudiem. Piemēram, šodien viņiem ir viena no attīstītājamām un sarežģītākajām PGA sistēmām pasaulē. Turklāt Krievija palielina gaisa, jūras un sauszemes spārnoto raķešu sistēmu skaitu, kas spēj apšaudīt gan kuģus, gan mērķus uz sauszemes. Šos līdzekļus krievi var izmantot kopā ar tālā darbības rādiusa precīzajiem ieročiem un virkni asimetrisku pasākumu, lai kavētu iespējamā pretinieka spēku izvēršanu pie savām rietumu un dienvidu robežām konflikta agrīnā posmā. Taču, ja bruņotā konfrontācija ievilksies, ar laiku iespējams munīcijas trūkums."

Par organizatorisko struktūru

RAND analītiķi atzīst, ka pēdējo desmit gadu laikā no lielas un neveiklas struktūras ar zemu cīņasspēju Krievijas spēki ir pārvērtušies par mazāku, taču efektīvāku armiju, kas jebkurā brīdī var sākt cīņu.

"Viņi mācās ātri pārsviest spēkus dažādos virzienos, lai pretotos gan ārējiem, gan iekšējiem spēkiem, — teikts ziņojumā. — Sauszemes un Gaisa desanta spēkos, kā arī jūras kājniekos ir apmēram 60 pulki un brigādes. Katrā formējumā ir viena vai divas bataljona taktiskās grupas, ko veido profesionāli karavīri. Šīs taktiskās grupas vienmēr ir paaugstinātas kaujas gatavības stāvoklī. Pārējos pulkos un brigādēs pārsvarā dien obligātā karadienesta kareivji. Kopumā Krievijas Bruņotie spēki izceļas ar nelielu, taču elitāru un prasmīgu daļu izmantošanu. Piemēram, Gaisa desanta spēki jau ilgus gadus ir šīs valsts "ugunsdzēsības komanda". Viņi ir piedalījušies gandrīz visās valsts militārajās operācijās pēc Otrā pasaules kara."

Par kodolkara eskalācijas risku

Pēc RAND domām, kopš XXI gs. pirmā gadu desmita vidus Maskava aktīvi attīsta lielā darbības rādiusa konvencionālos trieciena spēkus, lai valsts vadībai būtu papildu instrumenti stratēģisko uzdevumu risināšanai, neizmantojot kodolieročus. Centrs atgādina, ka Krievijas militārā doktrīna paredz masu iznīcības ieroču pielietojumu pirmajai tikai, ja apdraudēta pati valsts pastāvēšana.

"Kremlis var izšķirties par kodolieroču izmantošanu vairākos gadījumos, — atzīmē dokumenta autori. — Piemēram, ja pretiniekam izdosies iznīcināt Krievijas komplekso PGA sistēmu Kaļiņingradas apgabalā vai Maskavas tuvumā, kā arī sauszemes spēku smagu zaudējumu apstākļos. To iespējams viennozīmīgi uztvert kā eksistenciālus draudus valstij. Pie tam viņi bīstas no uzbrukumiem savām raķešu šahtām un stratēģisko spēku komandpunktiem. Raķešu uzbrukuma brīdinājuma sistēmas kosmiskais elements ir ievērojami pavājinājies kopš padomju laikiem. Krievija plāno atjaunot visu pavadoņu grupējumu pēc 2020. gada, taču līdz tam laikam viņiem nāksies paļauties uz radariem, kuri atrodas uz zemes. Tas būtiski samazina viņu reaģēšanas laiku uz atbruņojošu kodoluzbrukumu no ASV puses."

Par preventīvu triecienu

RAND eksperti uzskata, ka no karaspēku skaitliskā sastāva un ekonomikas viedokļa Krievija piekāpjas ASV, NATO un Ķīnai, taču situācijā, ja, pēc Kremļa domām, uzbrukums valstij būs neizbēgams, tas var spert attiecīgus soļus un izdarīt preventīvu triecienu.

9. maija Uzvaras svētku parāde Maskavā
© Sputnik / Grigoriy Sisoev

"Šajā gadījumā lielu nozīmi Krievija piešķirs iespējai apslāpēt konfliktu pirms tā sākuma, — teikts ziņojumā. — Jo ilgāka ir karadarbība, jo vājāki ir tās spēki. Ar laiku PGA sauszemes sistēmu iespējas izsīks, bet līdz tam brīdim nopietns pretinieks (NATO, Ķīna) paspēs sakopot spēkus un uzbrukt. Krievi spēj rīkoties strauji — atliek atsaukt atmiņā Krimu, Gruziju, Afganistānu un Čehoslovākiju. Ja Krievija izlems pirmā uzbrukt vienlīdz spēcīgai vai no militārā viedokļa stiprākai valstij (vai aliansei), tā centīsies īstenot trīs galvenos mērķus. Pirmkārt, Kremlis veltīs visus spēkus, lai iznīcinātu vai neitralizētu pretinieka komandstruktūras un sabojāt tā sakarus. Šim nolūkam tas izmantos gan parasto bruņojumu, gan radioelektroniskās cīņas līdzekļus un kiberieročus. Otrkārt, krievi plaši pielieto "maskirovku". Ar šo vārdu apzīmēts pasākumu komplekts ar mērķi slēpt savus motīvus un nodomus, izmantot viltību un māņu manevrus. Treškārt, galvenais trieciens būs maksimāli ātrs, lai pretinieks nepaspētu reaģēt."

Par artilēriju

Pēc amerikāņu analītiķu domām, kara gadījumā Krievija centīsies nodarīt maksimālus zaudējumus pretinieka sauszemes spēkiem, neveidojot tiešu uguns kontaktu, tā sakot, "siena pret sienu". Tā vietā plaši tiks izmantoti uzbrukumi no flanga, manevri un pretinieka spēku bloķēšana tālākai iznīcināšanai.

"Pēdējā gadījumā krievi plaši izmantos artilēriju, — klāsta RAND. — Šajā jomā viņiem ir priekšrocība salīdzinājumā ar Rietumu armijām. Piemēram, ASV Sauszemes spēku brigādē ir tikai viens artilērijas bataljons. Krievijas vienībās ir daudz vairāk uguns atbalsta nodaļu. Motorizēto spēku brigāde, ko veido trīs motorizēto strēlnieku un viens tanku bataljons, bieži tiek pastiprināta ar diviem pašgājēja un vienu reaktīvās artilērijas bataljonu, un tas nebūt nav maksimums. Cīņā "viens pret vienu" amerikāņu brigāde sastaps pretinieku, kam ir daudz lielāks lielgabalu un reaktīvo zalves uguns sistēmu, kas spēj izmanto virkni lādiņu un veikt apšaudes lielākā attālumā. Šajā jomā priekšrocības neapšaubāmi ir Krievijas pusē, ja amerikāņiem neizdosies gūt virskundzību gaisā."

Par flotes iespējām

Jūras kara floti RAND eksperti neuzskata par Krievijas Bruņoto spēku pamata veidu un nedomā, ka tai būs vadošā loma potenciālā konfliktā. Taču, pēc viņu domām, JKF pietiks spēku, lai nopietni atbalstītu armiju un aviāciju, kā arī gūtu lokālus panākumus vairākos virzienos.

"Krievijas flote vēl joprojām spēj izdarīt triecienus lielā attālumā ar precīzajiem ieročiem, apsargāt krasta līniju un cīnīties gan ar kuģiem, gan zemūdenēm. Krievi regulāri demonstrē karogu Pasaules okeānā, taču viņiem trūkst kuģu. Tāpēc konflikta apstākļos JKF darbosies lokāli, stratēģiski svarīgākajos virzienos: Vidusjūras austrumu daļā, Arktikā, Melnajā jūrā un — ierobežoti — Atlantijas austrumu rajonos. Galvenās problēmas ir saglabājušās: novecojošais kuģu sastāvs, aizkavēšanās ieroču modernizēšanas jomā un acīmredzami nevienlīdzīgās visu Krievijas flotu cīņas iespējas".

Pēc temata

"Militārā Šengena": eskalācija sākas Latvijā
Amerikāņu pētījums: ASV var zaudēt karā ar Krieviju

Galvenie temati