12:52 15 Novembris 2018
Tiešraide
  • USD1.1296
  • RUB76.3414
Gāzes plīts

Nord Stream 2 varētu paspēt uzcelt pirms Gāzes direktīvas izmaiņām

CC0 / pixabay
Pasaulē
Saņemt īso saiti
Ziemeļu straume 2 (90)
32

Eiropas Komisijas ierosinājums izdarīt ES Gāzes direktīvas grozījumus nav atbalstīts vienbalsīgi: pret to iebilda Vācija, kura ieinteresēta īstenot "Ziemeļu straumes 2" projektu.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. ES Padomes darba grupa apsprieda Eiropas Komisijas piedāvātos ES Gāzes direktīvas grozījumus, kuri perspektīvā varētu apgrūtināt "Ziemeļu straumes 2" projekta īstenošanu. EK iniciatīva izraisījusi pretrunīgu reakciju, raksta "Kommersant". Saskaņā ar izdevuma informācijas avotu datiem, Vācija palūgusi ES Padomes juridisko dienestu sniegt slēdzienu, tostarp, jautājumos, kas saistīti ar grozījumu atbilstību starptautiskajām tiesībām. Vairākas citas valstis lūdza izvērtēt jaunās regulas ietekmi uz pašreizējiem projektiem.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Čehijas prezidents Milošs Zemans
© Sputnik / Михаил Климентьев

Eiropas Komisija piedāvā izdarīt izņēmumu visiem jau strādājošiem jūras gāzesvadiem, taču tam būs nepieciešamas starpvalstu pārrunas, savukārt, piemēram, Itālija šaubās par, vai tiks gūti panākumi dialogā ar bruņoto konfliktu pārņemto Lībiju. Savukārt Polija un Baltijas valstis grozījumus atbalstīja.

Grozījumu izskatīšanas process parastā režīmā varētu vilkties gadiem, raksta "Kommersant", taču Gāzes direktīvas gadījumā grozījumi varētu tikt iesniegti balsošanai Eiropas Parlamentā jau februārī, un gandrīz noteikti tiks apstiprināti. Taču likumprojekta pieņemšanai būs nepieciešams arī ES Padomes atbalsts, kam nav formālu termiņu saistību. "Diskusijas Padomē var turpināties mēnešiem ilgi, ja netiks izdarīts politisks spiediens augstākajā līmenī," – pastāstīja "Kommersant" informācijas avots. Pagaidām Vācijas pozīcija izskatās viennozīmīga, savukārt bez tās piekrišanas virzīt iniciatīvu ir ļoti grūti, atzīmēja izdevums. Tādējādi, ja grozījumu apspriešana ievilksies, projektu "Ziemeļu straume 2" plānots noslēgt 2019. gadā.

Iepriekš VFR ĀM vadītājs Zigmārs Gabriels paziņoja, ka "Ziemeļu straume 2" projektam ir jāstrādā atbilstoši Eiropas normatīvajiem aktiem.

"Izejvielu resursiem ir jābūt caurskatāmiem tirgus ietvariem, tādēļ es iestājos par ļoti svarīgu projektu "Ziemeļu straume 2", kam jādarbojas saskaņā ar spēkā esošajām Eiropas normām," – uzsvēra Gabriels 10. Krievijas un Vācijas izejvielu konferencē Pēterburgā 29. novembrī.

Gāzes transporta kuģis. Foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

"Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzes vada cauruļu izbūvi no Krievijas piekrastes pa Baltijas jūru līdz Vācijai. Tā kopējā jauda – līdz 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Dalībnieki vienojās par sekojošu projekta daļu sadali: 50% "Gazprom" un 10% piecām kompānijām no Eiropas — OMV, BASF (Wintershall), Engie, Shell, Uniper (izstājusies no E.On). Jauno gāzes vadu plānots uzbūvēt līdzās esošajam "Ziemeļu straumei".

Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Čehija, Ungārija, Slovākija, Rumānija un Dānija iestājas pret jaunā gāzes vada būvniecību. Pēc viņu domām, projekts nes ģeopolitiskās destabilizācijas riskus un var vest pie konkurences ierobežošanas.

Gāzes vada būvniecības pretinieks ir arī ASV. Vašingtona sagaida, ka Eiropas tirgū nākamajos piecos gados nokļūs liels daudzums sašķīdinātās gāzes no ASV, tādēļ ASV nevēlētos, lai ES ieguldītu līdzekļus fiziskā gāzes vada infrastruktūrā.

Temats:
Ziemeļu straume 2 (90)

Pēc temata

Vējonis: Latvijai ir svarīga Amerikas gāzes eksporta iniciatīva
Sašķidrinātās gāzes gaidās: Latvijā par 75% pieaugusi gāzes iegāde no "Gazprom"
Eiropas Komisija: "Ziemeļu straume 2" var kaitēt gāzes tranzītam
Eiropas un ASV gāzes karš
"Gazprom" gatavs piegādāt ES tik daudz gāzes, cik nepieciešams

Galvenie temati