10:37 18 Novembris 2017
Rīga+ 2°C
Tiešraide
Katalonijas karogs

Público: Katalonija vēlas sekot Baltijas pēdās

© Sputnik / Maria Sibiryakova
Pasaulē
Saņemt īso saiti
Katalonijas referendums (46)
33

Valda uzskats, ka Katalonijas neatkarības cīnītāji izvēlējušies Ungārijas vai Polijas modeli, taču patiesībā Katalonija cenšas pielāgot savām vajadzībām Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pieredzi.

RĪGA, 16. septembris — Sputnik. Līdz Katalonijas valdības izsludinātajam referendumam, ko valsts centrālā valdība pasludinājusi par nelikumīgu atlikušas nepilnas 20 dienas. Savā tieksmē pēc suverenitātes Katalonija tikai prasa atzīt tās pašizpausmes tiesības, taču Tautas partijas neveiklā rīcība liek reģionam sekot Baltijas valstu pēdās, raksta internera izdevums Público. Rakstu pilnā apjomā pārpublicējis portāls InoSMI.

Provalstisko ekspertu aprindās pieņemts uzskatīt, ka Katalonijas neatkarības cīnītāji izvēlējušies Ungārijas vai Polijas modeli. Taču tā nav. Katalonija cenšas adaptēt tā saucamo Baltijas modeli — Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pieredzi. Tas ir efektīvs neatkarības panākšanas paņēmiens: sabiedrības mobilizācija līdz ar sistemātisku pilsonisko nepakļaušanos varasiestādēm, kuras noliedz pilsoņu pašizpausmes tiesības.

Igauņi, lietuvieši un latvieši uzsāka politisko cīņu ar Krieviju 1989. gadā un divus gadus vēlāk panāca neatkarību. 11. septembra gājiens Barselonā atgādināja ainas Viļņas, Rīgas un Tallinas ielās pirms 30 gadiem.

​1989. gadā vairāk nekā miljons cilvēku sastājās gandrīz 600 km garā ķēdē, kas stiepās no Tallinas līdz Viļņai — cauri pilsētām, ciemiem, šosejām, lauku ceļiem un mežiem. 30% Baltijas republiku iedzīvotāju stājās plecu pie pleca un demonstrēja padomju sistēmai savu vienotību.

Katalonijas krusts, ko veidoja manifestācijas dalībnieki 11. septembrī Barselonā, apliecina, ka Katalonija ir pietuvojusies Baltijas stratēģijas īstenošanai. Masveida miermīlīgā tautas kustība rada šaubas par Spānijas valsts pastāvēšanu tās pašreizējā veidā. Dzīvā ķēde ar katru dienu kļūst aizvien garāka.

Diezin vai neatkarības cīņa Lietuvā, Igaunijā un Latvijā bija plašāka nekā Katalonijā. Daudzi pretojās republiku neatkarībai tāpat kā Katalonijā. Baltijas valstu brīvības ceļš pavērās Gorbačova nekompetences rezultātā, kuru pie sienas piespieda varasiestādes, tāpat kā Spānijas premjers Mariano Rahojs.

Tālaika Lietuvai, Igaunijai un Latvijai un mūsdienu Katalonijai ir līdzīga vēsture: 1939. gadā Staļins okupēja Viļņu, Tallinu un Rīgu, tāpat kā Franko — Barselonu. Savukārt dziļā politiskā krīze Spānijā, kas padziļinājās pirms dažiem gadiem, atgādina krīzi padomju valstī 80. gadu beigās.

Mēs zinām, pie kā "Baltijas ceļš" noveda Baltijas valstīs, taču nezinām, pie kā tas varētu novest pēc uzvaras vai sakāves Spānijā. It īpaši nav zināms, kādas sekas gaidāmas Spānijā sakāves gadījumā. Paskatīsimies, vai Baltijas un Katalonijas modeļa graujošais vilnis spēs vēl vairāk sašūpot Spānijas politiskās sistēmas trauslo un nestabilo līdzsvaru. Skaidrs ir viens: ja Katalonijas jautājums netiks atrisināts demokrātiskā ceļā, valsts atkāpsies pagātnē.

Temats:
Katalonijas referendums (46)

Pēc temata

Barselonā Katalonijas neatkarības atbalstītāji uzbruka autobusam ar tūristiem
Ģeogrāfiskas nesaskaņas: Otto Ozols sašutis par spāņu premjera tvītu
Spānijas Aizsardzības ministre sola, ka Katalonijā referendums nenotiks
Katalonijas vadītājs atbildēja uz Spānijas valdības aicinājumu apspriest referendumu

Galvenie temati