10:04 23 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1030
  • RUB70.3933
Populisti tuvojas varas grožiem

Populisti tuvojas varas grožiem: pērn viņi saņēma vienu no piecām balsīm

© Sputnik / Галина Азуле
Pasaulē
Saņemt īso saiti
38

Eiropas politologi uzskata Latviju par vienu no deviņām Eiropas Savienības valstīm, kurā autoritāra populistiska partija ir iekļauta valdības koalīcijas sastāvā.

RĪGA, 12.jūlijs — Sputnik. Eiropas Politiskās informācijas centra pētījums parādījis, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu populistiskās partijas kļuvušas populārākas eiropiešu vidū.

Neskatoties uz to, ka tā saucamās populistiskās partijas programma atšķiras katrā valstī, pētnieki tajās saskata daudz kā kopīga: tā ir sevis pretstatīšana korumpētai politiskai elitei, nevēlēšanās ievērot likumus, tiešās demokrātijas pieprasīšana, tiekšanās pēc valsts stiprināšanas — ar policijas un armijas palīdzību labējām partijām un banku nacionalizēšanu kreisajiem, — kā arī ES, imigrācijas, globalizācijas, brīvās tirdzniecības un NATO kritizēšana un radikālu pārmaiņu solīšana.

Vidēji, katrs piektais eiropietis vēlēšanās balso par kreiso vai labējo populistisko partiju. Šo partiju vēlētāju skaits pakāpeniski audzis kopš 20.gadsimta 80.gadiem, taču ne pārāk daudz — no 10,1% līdz 11,3% 2000.gados. taču 2008.gada krīze palīdzēja viņiem iegūt popularitāti, un 2016./2017. gadā viņi saņēma jau 18,4% balsu. Pēdējo vēlēšanu laikā 33 Eiropas valstīs par populistiem nobalsoja 55,8 miljoni cilvēku.

Maz iespējams, ka šī tendence tuvākajā laikā mainīsies. Pēdējās vēlēšanās Nīderlandē un Francijā populisti saņēma vairāk balsu, nekā iepriekš — 28,1% Francijā un 16,9% Nīderlandē. Neskatoties uz Emanuela Makrona un Marka Rites uzvaru, populistu kandidāti arī sasniedza iespaidīgus rezultātus.

Parasti šādos pētījumos ņem vērā tikai labējo partiju pētījumus, taču kreisie populisti arī piesaista vēlētājus. Balsu skaits, ko viņi saņēma, nemitīgi kritās kopš 1980.gada (9,9%) līdz 2010.gadam (3,7%). Taču pēdējo septiņu gadu laikā kreisie populisti atgriezušies, un 2017.gadā saņēmuši jau 6,3% balsu. Tādās ES valstīs kā Kipra (25,7%), Itālija (28,2%) un Spānija (21,2%) viņu atbalstītāju skaits ir ievērojami lielāks, savukārt Grieķijā viņi saņēma 45,1% balsu, salīdzinājumā ar 12,3% 1980.gadā.

Ja runā par labējiem populistiem, tad viņu popularitāte ir tikai augusi — no vēsturiskā minimuma 1% 1982.gadā līdz vēsturiskajam maksimumam 12,3% 2016.gadā. Vislielākā viņu popularitāte ir Ungārijā (65,2%), Polijā (46,4%), Šveicē (30,8%), Austrijā (24%) un Dānijā (21,1%).

Tāpat kreiso un labējo populistu uzplaukums  vedis pie centristu un ierasto ideoloģiju norieta. 1997.gadā 32,6% eiropiešu atbalstīja konservatorus un kristīgos demokrātus un 27,1% sociāldemokrātus. Par liberāļiem nobalsoja vien 11,9%, un par "zaļajiem" 2,2%. divdesmit gadus vēlāk abu centrisko ideoloģiju atbalsts samazinājies aptuveni par 4%, ņemot vērā to, ka liberāļu vēlētāju bāze nav mainījusies, un "zaļie" izcīnīja vēl vienu vēlētāju procentu.

33 valstu nacionālajos parlamentos, kuri iekļauti pētījumā, ir 7 843 vietas. Šobrīd populistiem pieder 1 342 no tām. Citiem vārdiem sakot, antidemokrātiskās un/vai antiliberālās partijas pārstāv 17,5% Eiropas nacionālos parlamentus.

2017.gada jūlijā autoritārās partijas atrodas deviņu Eiropas valstu valdībās: Ungārijā, Polijā, Grieķijā, Norvēģijā, Somijā, Latvijā, Slovākijā un Šveicē. Lietuvas partija "Kārtība un taisnība" pēc pēdējām vēlēšanām vairs nav valdības koalīcijas daļa.

Diemžēl šī un pērnā gada pētījumi nenosauc autoritāro populistisko partiju, kura ir Latvijas valdības koalīcijā. Atliek vien minēt, kuru tad politologi bija domājuši.    

Pēc temata

Pusi Latvijas iedzīvotāju neapmierina Saeimas deputātu darbs
Lielbritānijas konservatori redz premjera amatā Hamondu
Deputāts Latkovskis pamet Nacionālās apvienības frakciju
Makrona partija izcīnījusi balsu vairākumu Francijas parlamentā

Galvenie temati