09:26 19 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1053
  • RUB70.9405
Ludzas iedzīvotāja ar suni. Foto no arhīva

ANO eksperti: vecu cilvēku skaits pieaugs trīskārt

© Sputnik / Sergey Melkonov
Pasaulē
Saņemt īso saiti
37

ANO eksperti veikuši demogrāfiskās dinamikas analīzi līdz 2100. gadam un nonākuši pie slēdziena, kas nepavisam neiepriecina pēcpadomju valstu iedzīvotājus.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Jūnija sākumā publicētais ANO Ekonomisko un sociālo lietu departamenta ziņojumā fiksēts liels skaits demogrāfisko paradoksu, vēsta Sputnik Igaunija. Piemēram, vidējais mūža ilgums Krievijā ir ievērojami palielinājies: no 66,6 gadiem 90. gadu sākumā līdz 71,2 gadiem 2017. gadā. Līdz gadsimta beigām rādītājs pieaugs līdz 83,4 gadiem.

Savukārt, runājot par Igaunijas demogrāfiskajām perspektīvām, pēc ANO ekspertu domām, valsts iedzīvotāju skaits pastāvīgi samazināsies un līdz 2050. gadam saruks līdz 1,145 milj, cilvēku, bet līdz 2100. gadam — līdz 891 tūkstošiem. Fertilitātes koeficients (bērnu skaits uz vienu sievieti) nepārsniegs 2, un vidējais mūža  ilgums 2050. gadā sasniedz 83 gadus.

Ukrainas pilsoņi starptautiskajā caurlaides punktā pie Ukrainas un Polijas robežas
© Sputnik / Стрингер

Kopš PSRS sabrukuma vidējais dzīves ilgums visās pēcpadomju valstīs ir pieaudzis. Šāda parādība vērojama vairāku iemeslu dēļ, taču galvenais ir dzīves kvalitātes pieaugums.

Tā ir globāla tendence: šāda dinamika vērojama visās pasaules valstīs. Iespējams, slēdziens varētu būt pozitīvs: dzīves apstākļi kļūst komfortablāki, pasaule — drošāka. Taču pārmaiņas neizbēgami novedīs pie iedzīvotāju novecošanas un — dzimstības sarukuma fonā — pie izmiršanas. Ekspertu secinājumi ir šokējoši: jau līdz 2050. gadam par 80 gadiem vecāku cilvēku skaits uz Zemes trīskāršosies (425 miljoni).

Kur slēpjas paradokss

Planētas iedzīvotāju skaits strauji pieaug. 2017. gadā uz Zemes dzīvos 7,55 miljardi cilvēku. Vidējais mūža ilgums uz Zemes sasniedzis 71,9 gadus, un pieaudzis arī fertilitātes koeficients, kas sastāda 2,47.

Pie tam lielākajā daļā pēcpadomju valstu iedzīvotāji izmirst: nopietnas bažas rada situācija Latvijā, Lietuvā, Moldovā un Ukrainā. Pozitīva dinamika saglabājas tikai Centrālās Āzijas valstīs un Azerbaidžānā.

Padomju gados bija vērojama pretēja tendence. 80. gadu otrajā pusē visu republiku (izņemot Baltkrieviju, Igauniju, Latviju, KPFSR un Ukrainu) iedzīvotāju skaits pieauga. 90. gados demogrāfiskā situācija kardināli mainījās, kad visu bijušās PSRS valstu iedzīvotāju skaits krasi saruka. XXI gs, sākumā pozitīva dinamika saglabājas tikai Centrālās Āzijas valstīs un Azerbaidžānā.

Pēc temata

Latvijas iedzīvotāju skaits joprojām katastrofiski sarūk
Dabiskais iedzīvotāju pieaugums visās Baltijas valstīs bijis negatīvs

Galvenie temati