17:35 18 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1113
  • RUB71.1371
Mazie raķešu kuģi Zeļenij dol (no kreisās) un Serpuhov ar universālajiem raķešu kompleksiem Kalibr NK

Krievija, iespējams, gatavojas sūtīt uz Baltiju divus raķešu kuģus

© Sputnik / Макс Ветров
Pasaulē
Saņemt īso saiti
34

Krievijas Jūras kara flotes mazo raķešu kuģu iespējamā pārvietošano no Vidusjūras uz Baltiju satraukusi reģiona valstis. Mediji vērīgi seko "Serpuhov" un "Zeļenij dol" maršrutam, taču NATO apgalvo, ka tas nav nekas neparasts.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. NATO vēro Krievijas kuģu "Serpuhov" un "Zeļenij dol" pārvietošanos. Pašlaik kuģi atrodas starptautiskajos ūdeņos starp Dāniju un Zviedriju, informēja ASV pastāvīgais pārstāvis NATO Duglass Luts, komentējot mediju paziņojumus par šo kuģu iespējamo parādīšanos Baltijā, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz portāla rus.err.ee publicēto informāciju.

Iepriekš Nīderlandes Bruņoto spēku komandieris Robs Verkerks paziņojis, ka divas Krievijas Melnās jūras flotes korvetes redzētas Ziemeļu jūrā netālu no Nīderlandes krastiem. Holandiešu militāro amatpersonu rīcībā esošie dati liecina, ka "Serpuhov"un "Zeļenij dol" dodas uz Baltijsku Kaļiņingradas apgabalā. Verkerks publicēja no helikopter izdarītos kuģu uzņēmumus, kas apstiprināja viņa teikto.

ASV pastāvīgais parstāvis NATO atteicās komentēt iespēju, ka korvetes paredzētas Krievijas Baltijas flotes pastiprināšanai.

"Mēs nevaram spekulēt par to, kurp tās dodas," — uzsvēra Duglass Luts.

Viņš nesaskata neko īpašu šajā situācijā, pat ja kuģi "Serpuhov"un "Zeļenij dol" tiks dislocēti Baltijskā.

"Viņi atrodas starptautiskajos ūdeņos? Tas nav tik būtiski. Arī mūsu kuģi ir starptautiskajos ūdeņos. Tie ir bruņoti? Atvelciet elpu," — ASV pastāvīgais parstāvis NATO ironiski piezīmēja pirms preses konferences alianses galvenajā mītnē.

Iepriekš tika ziņots, ka Melnās jūras flotes mazie raķešu kuģi "Serpuhov"un "Zeļenij dol" saskaņā ar plānveida rotāciju tiks iekļauti Jūras kara flotes pastāvīgajā operatīvajā vienībā tālajā jūras zonā. 5. oktobrī kuģi pameta Sevastopoli un izgāja no Melnās jūras izgāja Vidusjūras akvatorijā.

Skandāls Spānijā

Kuģiem "Serpuhov"un "Zeļenij dol" uzmanību pievērsusi ne tikai NATO un Baltijas valstis — tie izraisījuši Spānijas parlamenta deputātu šaubas par valsts vēlmi ievērot pret Krieviju vērstās sankcijas.

Katalonijas kreiso republikāņu parlamenta frakcija pieprasīja Spānijas ārlietu ministra vietas izpildītāja un Aizsardzības ministrijas paskaidrojumus par to, kāpēc Spānija sniedzot loģistikas atbalstu Krievijas kara kuģiem, kuri piedalījušies operācijā Sīrijā.

Малый ракетный корабль Зеленый Дол
© Sputnik / Василий Батанов
Mazais raķešu kuģis "Zeļenij dol"

"Serpuhov"un "Zeļenij dol" bija starp Krievijas kuģiem, kuri ieradās Seutas ostā Āfrikas dienvidos, lai papildinātu krājumus un nodrošinātu atpūtu ekipāžām. Izdevums El Pueblo de Ceuta informē, ka Krievijas kuģi pēdējo reizi Seutā noenkurojušies no 16. līdz 19. oktobrim.

Spānijas Ārlietu ministrijas pārstāvis sarunā ar aģentūru RIA Novosti pastāstīja, ka Spānija uzņem Krievijas kara kuģus ikdienas navigācijas ietvaros uzpildei un ekipāžu atpūtai, turklāt un Krievijas JKF kuģu ierašanos nav attiecinātas sankcijas.

Politiķis atgādināja, ka sankcijas, ko pret Krieviju ieviesusi ES (tās atbalsta arī Spānija), neparedz aizliegumu Krievijas kuģiem ierasties organizācijas dalībvalstu ostās.

"Neviena no šīm sankcijām neattiecas uz Krievijas kuģu apstāšanos. Spānija viņus uzņem pilnīgi atklāti, neslēpjot to no sabiedrības, sabiedrotajiem un partneriem," — skaidroja diplomāts.

Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka NATO dalībvalstis pašas pieņem lēmumu par to, vai tām uzņemt savās ostās kuģus no Krievijas aviācijas bāzes kuģu grupas pa ceļam uz Vidusjūru, taču ir zināms, ka, iespējams, tie tiks izmantoti triecieniem Alepo.

Bruņotā sadursme Sīrijā turpinās no 2011. gada marta. 2015. gada septembrī Krievija pēc SAR prezidenta Bašara Asada lūguma sāka aviācijas uzbrukumus teroristu objektiem Sīrijā. Ar Krievijas atbalstu Damaskai izdevies kardināli mainīt situāciju un doties uzbrukumā nozīmīgākajos virzienos. Martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieņēma lēmumu izvest no Sīrijas lielāko daļu Krievijas GKS grupējuma sakarā ar to, ka uzdevumi ir sekmīgi izpildīti.

Krievija jau vairākkārt ir vēstījusi, ka Krievijas bruņotie spēki neatbalsta Asada politisko režīmu, bet gan cīnās pret starptautisko terorismu Sīrijas teritorijā. Krievijas ĀM informē, ka Maskava arī turpmāk darīs visu iespējamo, lai situācija Sīrijā tiktu noregulēta politiskiem paņēmieniem, Damaskas pārrunās ar opozīciju, taču ievērojot Sīrijas suverenitāti un teritoriālo vienotību, kā arī ANO Drošības padomes rezolūcijās minētās prasības.

Pēc temata

Krievijas Ziemeļu flotes kuģu grupa dodas uz Vidusjūru
Eksperti par Krievijas aviobāzi Sīrijā: šis karš vilksies ilgi

Galvenie temati