08:01 10 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1075
  • RUB70.5731
Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova. Foto no arhīva

Krievijas ĀM paskaidroja situāciju ar Latvijas nepilsoni

© Sputnik / Sergey Pyatakov
Pasaulē
Saņemt īso saiti
96

Oksanai Karajai nebija iemeslu iebraukšanai Krievijā, atzīmēja institūcijas pārstāve Marija Zaharova.

RĪGA, 19. augusts — Sputnik. Krievijas robežsargi rīkojušies tiesīgi, aizliedzot Latvijas nepilsonei Oksanai Karajai iebraukt KF teritorijā, apstiprināja Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Latvijas Ārlietu ministrija iepriekš informēja, ka lidostā Domodedovo tika aizturēta Latvijas nepilsone, kurai tika liegta iebraukšana valstī. Vēlāk Krievijas vēstniecība Latvijā paskaidroja, ka pilngadīgie Latvijas nepilsoņiem, kuri dzimuši pēc 1992. gada 6. februārim, nav tiesību iebraukt Krievijā bez vīzas.

"Karajai bija Latvijas Republikas nepilsones pase. Viņai neļāva ieceļot Krievijā, pamatojoties uz vīzas neesamību. FDD robežas dienesta darbinieki rīkojas saskaņā ar KF prezidenta rīkojumu no 2008. gada 17. jūniju, kas regulē bijušās PSRS pilsoņu, kas šobrīd dzīvo Igaunijā un Lietuvā, ieceļošanu un izceļošanu KF teritorijā," — viņa teica.

Pēc diplomātes teiktā, tiesības uz bezvīzu iebraukšanu Krievijas Federācijā ir tā saucamiem nepilsoņiem, ja viņi bijuši PSRS pilsoni un tagad dzīvo Latvijā.

"Skaidrs, ka Oksana Karaja neatbilda nevienam minētā rīkojuma kritērijam, viņa nevarēja būt Padomju Savienības pilsone, jo dzimusi pēc 1992. gada 6. februāri, kas ir padomju pilsonības institūta pastāvēšanas pēdējā diena," — viņa piebilda.

Šajā sakarā Krievijas ĀM oficiālā pārstāve nosauca robežsargu darbību par tiesīgu.

Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka vērsās Krievijas Ārlietu ministrijā ar oficiālu vēstuli, kurā lūdza grozīt likumdošanas aktus, kas nepieļauj jaunākā gadagājuma nepilsoņu iebraukšanu valstī bez vīzas. Viņa uzskata, ka visiem Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem ir jābūt vienlīdzīgām tiesībām iebraukt Krievijā bez vīzas

Latvijā dzīvo gandrīz divi miljoni cilvēku. No viņiem aptuveni 250 tūkstoši ir nepilsoņi — bijušie PSRS pilsoņi, kuri pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas palika Latvijā, taču viņu senči nav dzīvojuši republikā pirms 1940. gada.

Nepilsoņi ir valsts pastāvīgie iedzīvotāji, taču viņu tiesības ir lielā mērā ierobežotas, piemēram, viņi nevar piedalīties vēlēšanās, kā arī ieņemt noteiktus amatus valsts sektorā.

 

Pēc temata

Aizliegtie vārdi
Trīs jautājumi par valsts valodu
Nils Ušakovs: Valsts valodas centrs pret Facebook

Galvenie temati