19:43 22 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1058
  • RUB70.4361
Serbijas prezidents Tomislavs Nikoličs

Serbijas prezidents atteicies ieviest sankcijas pret Krieviju

© Sputnik / Алексей Никольский
Pasaulē
Saņemt īso saiti
46

Republika ir saistīta ar Krieviju, paziņoja Tomislavs Nikoličs, un ierobežojumi netiks ieviesti pat situācijā, ja to prasīs ES kopīgā politiskā līnija.

RĪGA, 17. augusts – Sputnik. Tiekoties ar ASV prezidentu Džozefu Baidenu, Serbijas prezidents Tomislavs Nikoličs paziņoja, ka valsts neieviesīs ierobežojumus pret Krieviju, ko prasa Eiropas Savienības kopējā ārpolitika.

"Mēs nevaram ieviest sankcijas pret Krieviju, ja to paredz (Serbijas – red.) ārpolitikas pieskaņošana ES. Mēs esam saistīti ar Krieviju un esam saistīti ar ASV, kur dzīvo plaša serbu kopiena," – paziņoja Nikoličs.

Džozefs Baidens devies vizītē uz Serbiju un pašpasludināto Kosovas Republiku. Belgradā amerikāņu politiķis tikās ar Serbijas valsts vadītāju Tomislavu Nikoliču un premjerministru Aleksandru Vučiču. Baidena tikšanās ar valsts prezidentu notika aiz slēgtām durvīm.

Politologs un ekonomists, Ekonomikas augstskolas Vispasaules ekonomikas un politikas fakultātes dekāna vietnieks Andrejs Suzdaļcevs
© Sputnik / Владимир Трефилов

Serbijas valsts vadītāja preses dienests informēja, ka sarunā Nikoličs atzīmējis, ka nav gatavs parakstīt starpvalstisko dokumentu ar pašpasludināto Kosovas Republiku, pat neskatoties uz to, ka "Serbijas pilsoņiem nav labākas izvēles, kā ceļš uz Eiropas Savienību."

Pie tam Baidens uzsvēris, ka "ASV negaida, ka Serbija izvēlēsies starp Savienotajām Valstīm un Krieviju" un atbalsta to eirointegrācijas ceļā.

Plānots, ka 23. augustā Džozefs Baidens apmeklēs arī Latviju. Ārpolitikas eksperti un politologi uzskata, ka iepriekšējā vizīte daiļrunīgi apliecina: ASV ir gatavas sniegt politisku atbalstu Baltijas valstīm. Tas ir īpaši svarīgi pēc NATO samita Varšavā.

Aizlieguma hronika

Krievijas un rietumvalstu attiecības kļuva sarežģītas, pasliktinoties situācijai Ukrainā. 2014. gada 17. martā, pēc referenduma par Krimas atkalpievienošanos Krievijai Eiropas Savienība apstiprināja individuālās sankcijas, kas bija vērstas pret "Ukrainas teritoriālās vienotības un neatkarības apdraudējumu". Kopš tā laika ierobežojumu termiņš ir vairākkārt pagarināts.

2014. gada jūlija beigās ES un ASV no sankcijām vērstām pret atsevišķām fiziskām un juridiskām personām ķērās pie veselām Krievijas ekonomikas sektoriem. Rezultātā Krievija ierobežoja pārtikas preču importu no valstīm, kuras ieviesa sankcijas: ASV, ES dalībvalstīm, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas. 2015. gada jūnijā, atbildot uz sankciju pagarināšanu, Krievija pagarināja produktu embargo termiņu uz gadu – līdz 2016. gada 5.augustam, bet vēlāk – līdz 2018. gadam.

Sankciju atcelšanu Eiropas Savienība saista ar Minskas protokolu izpildi. Maskava uzsver, ka šāda nostādne ir absurda, jo Krievija nav iesaistīta Ukrainas iekšējā konfliktā un vēlas panākt ātrāku situācijas risinājumu. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka sankciju atcelšanas kritēriji nav apspriesti un netiks apspriesti arī turpmāk.

Pēc temata

Beļģu deputāts aicina atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas
Igaunijas uzņēmēji nav apmierināti ar Krievijas sankciju pagarināšanu
Ekonomisti novērtējuši Eiropas valstu zaudējumus, ko nes pret Krieviju vērstās sankcijas
Ungāriju neapmierina ES rīcību saistībā ar sankcijām pret Krieviju

Galvenie temati