01:31 01 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1708
  • RUB91.7763
Pasaulē
Saņemt īso saiti
Ziemeļu straume 2 (216)
91

Jau vairākus mēnešus rit strīdi ap gāzes vada "Ziemeļu straume 2" izbūvi. Arī Vašingtona iesaistījusies projekta kritizēšanā – ASV politiķi brīdina, ka projekta īstenošanas rezultātā Ukraina nonāks sarežģītā ekonomiskajā situācijā, un uzsver, ka drīzumā Eiropa saņems sašķidrināto gāzi no ASV.

RĪGA, 11. augusts — Sputnik. Gāzes vada "Ziemeļu straume 2" izbūve Baltijas jūrā var iznīcināt Ukrainas ekonomiku. Šo viedokli intervijā slovāku informācijas aģentūrai EurActiv pauž ASV Valsts departamenta īpašais pārstāvis enerģētiskās diplomātijas jautājumos Amoss Hohštains. Šo rakstu publicējis portāls "InoSMI".

Gāzes vada būvdarbi Melnajā jūrā
© Sputnik / Алексей Куденко

1200 kilometrus garais gāzes vads "Ziemeļu straume" ir kompānijas "Gazprom" un piecu rietumeiropas valstu uzņēmumu kopprojekts, kurā piedalās arī Shell Oil. Krievijas gāzes gigantam pieder 50% projekta, kompānijām no Eiropas – pa 10%. "Ziemeļu straume 2" kritiķi Baltijas jūras reģionā, tostarp arī aktīvākais projekta pretinieks – Polija apgalvo, ka neesot nekādas nepieciešamības būvēt šo gāzes vadu, jo viens cauruļvads, kas savieno gāzes atradnes Krievijas ziemeļos ar Vāciju – "Ziemeļu straume" – jau pastāv.

Hohštains norāda, ka jaunā gāzes vada izbūve krasi samazinās piegāžu apjomus no Eiropas dienvidiem, kuri tradicionāli tika nogādāti rietumos cauri Ukrainas teritorijai.

"Novērtējiet zaudējumus, ko var nodarīt tāds projekts kā "Ziemeļu straume 2": jūs atņemat divus miljardus ienākumu Ukrainas vājajai ekonomikai brīdī, kad starptautiskā sabiedrība cenšas to atbalstīt. Kā jūs domājat tikt ar to galā? Atbilde uz šo jautājumu ir vienkārša: jūs to nespēsiet, — teica Hohštains intervijā. – Ukrainas ekonomika sabruks."

Pie tam Forbes rīcībā esošie dati liecina, ka "Ziemeļu straume 2" varētu negatīvi iespaidot Eiropas dienvidus, kur Krievijas gāze tiek piegādāta pa Ukrainas cauruļvadiem. 23. maijā kompānijas Eni vadītājs Klaudio Deskalci intervijā aģentūrai Reuters pavēstīja, ka šis projekts dāvās priekšrocības Eiropas ziemeļiem no cenu veidošanas viedokļa, bet Itālija varētu saskarties ar tranzīta nodevu pieaugumu.

"Šis gāzes vads atbilst tikai Eiropas ziemeļu valstu interesēm, — teica Deskalci. – Neapšaubāmi "Ziemeļu straumes 2" izbūves rezultātā izveidosies spēcīgāks gāzes mezgls ziemeļos un pieaugs gāzes cenas dienvidos."

ASV Valsts departamenta pārstāvis ir pārliecināts, ka nebūtu pareizi uzskatīt "Ziemeļu straumi 2" par nelielu izolētu projektu. Pēc viņa domām, tas būtiski ietekmēs visu Eiropu un pat radīs no jauna līniju, kas sadalīja Eiropu aukstā kara laikos, taču nevis no militārā, bet gan no ekonomiskā viedokļa.

"Nedomāju, ka tas būtu Eiropas un Savienoto Valstu interesēs," – secināja Hohštains.

Maija sākumā amerikāņu valdība ieteica Eiropas Savienībai apturēt gāzes vada "Ziemeļu straume 2" izbūvi un izvērtēt tā ietekmi uz enerģētisko un nacionālo drošību. Valsts departamenta pārstāvis Amoss Hohštains vērsa uzmanību arī uz to, ka nākamo piecu gadu laikā Eiropas tirgū ienāks liels apjoms sašķidrinātās gāzes no ASV un Austrālijas, tāpēc ASV nevēlētos, lai ES izdarītu investīcijas cauruļvada infrastruktūrā.

Polija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Slovākija, Rumānija un Lietuva iebilst pret jaunā gāzes vada izbūvi. Pec šo valstu domām, projekts nes ģeopolitiskās destabilizācijas risku. Martā minēto valstu līderi nosūtīja vēstuli Eiropas Komisijas priekšsēdētājam Žanam Klodam Junkeram, kurā protestēja pret projekta "Ziemeļu straume 2" īstenošanu.

Projekta izvērtēšanas procesā 2017. gadā piecas valstis, caur kuru ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām vedīs gāzesvads – Krievija, Vācija, Zviedrija, Dānija un Somija – sniegs informāciju par projektu kaimiņvalstīm, ko varētu skart gāzesvada būvdarbi un ekspluatācija – valstīm Baltijas jūras krastā: Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Polijai.

Сitiem vārdiem sakot, visām piecām valstīm, ko projekts skar tieši, nāksies ņemt vērā tā potenciālo iespaidu kaimiņvalstīs, pirms tiks pieņemts galīgais lēmums par būvdarbu atļaujas piešķiršanu.

Gāzes vada Ziemeļu straume otrā atzarojuma ekspluatācijas sākums
© Sputnik / Алексей Куденко

Taču Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija nevarēs bloķēt projektu tikai tāpēc vien, ka tās nevēlas projekta īstenošanu, uzsvēra Nord Stream 2 AG menedžeris sakariem ar plašsaziņas līdzekļiem Jenss Millers.

Millers piebilda, ka jau vairākus gadus tiek veikts "Ziemeļu straumes" monitorings, un norādīja, ka tā ietekme uz apkārtējo vidi ir daudz zemāka, nekā tika gaidīts.

"Mēs būvējam "Ziemeļu straumi 2", izmantojot tādas pašas tehnoloģijas un vērtējumu, tostarp arī apkārtējās vides aizsardzības jomā," – viņš pavēstīja.

Temats:
Ziemeļu straume 2 (216)

Pēc temata

Die Welt: Vācija panāks "Ziemeļu straumes – 2" īstenošanu
"Ziemeļu straume-2" pretinieki maldās
Latvija iebilst pret "Ziemeļu straumi-2"
Igors Jurgens: EES – apvienošanās ir grūta

Galvenie temati