RĪGA, 2. augusts — Sputnik. Gāzes vada "Turcijas straume"celtniecība nostiprinās Krievijas pozīcijas Eiropas gāzes tirgū, un Maskavas sniegto informāciju par to, ka atsākas pārrunas par projektu, Brisele uztvēra ar zināmu satraukumu, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Reuters. Jautājums par projekta "Turcijas straume" atjaunošanu, iespējams, tiks apspriests augstākajā līmenī jau augusta sākumā, kad paredzēta Turcijas un Krievijas prezidentu tikšanās. Iepriekš tika ziņots, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ieradīsies Krievijā mēneša pirmajā dekādē.
Eiropas diplomāti uzskata, ka pēc gāzes vada "Turcijas straume" ekspluatācijas sākuma Ukraina zaudēs savu statusu – tā vairs nebūs valsts, kuras teritorijā notiek gāzes tranzīts uz Eiropu, turklāt pieaugs ES atkarība no "Gazproma", taču alternatīvā gāzes piegāde no Kaspijas reģiona būs slēgta.
"Krievijas un Turcijas jaunā draudzība var radīt grūtības, ka Krievija mēģinās mainīt Ukrainu pret Turciju," – pauda viedokli augstu stāvoša amatpersona.
Aģentūras Reuters informācijas avots norādīja, ka Ankara ir ieinteresēta saņemt lēto gāzi no Krievijas un, domājams, izvirzīs vairākas problemātiskas prasības ES.
Ukraina jau aicina Eiropas Savienību bloķēt jaunā gāzes vada būvdarbus. "Naftogaz" vadītājs Andrejs Koboļevs paskaidroja, ka ES tas ir pa spēkam, ja vien pietiks politiskās gribas. Viņš norādīja, ka Turcijai un Krievijai neesot dziļūdens būvdarbiem nepieciešamo tehnoloģiju – to varot izdarīt tikai četras valstis visā pasaulē.
"Tāpēc gan ES, gan rietumvalstis ar sankciju palīdzību var apturēt šo projektu. Jautājums ir tikai par to, vai pietiks politiskās gribas," – sacīja Koboļevs.
Projekts "Turcijas straume" tika izstrādāts kā alternatīva "Dienvidu straumei". To bija paredzēts izbūvēt Bulgārijas, Serbijas un Ungārijas teritorijās, taču Krievija nolēma no "Dienvidu straumes" atteikties ES nekonstruktīvā viedokļā dēļ. Projektā "Turcijas straume" paredzēts izbūvēt gāzes vadu no Krievijas uz Turciju pa Melnās jūras dibenu un tālāk – pa Turcijas teritoriju līdz Grieķijas robežai. Starpvaldību vienošanās gāzes vada jautājumā netika parakstīta, un projekts tika apturēts pēc incidenta ar Turcijas notriekto krievu bumbvedēju Su-24. Pēc atvainošanās no Turcijas puses valstis sāka apspriest būvdarbu atsākšanas iespējas. Krievijas enerģētikas ministrs Aleksands Novāks pavēstīja, ka Krievija un Turcija apspriež divu "Turcijas straumes" vadu izbūvi.
"Turcija ir ieinteresēta saņemt gāzi tieši, bez citu tranzīta valstu starpniecības, tāpēc "Turcijas straumē" paredzēts viens vads, vismaz patērētājiem Turcijā. Viens vads – 15,75 miljardi kubikmetru gāzes.
Kopumā pašlaik runa ir par divu vadu izbūvi. Otrs vads paredzēts patērētājiem Eiropā, patērētājiem Eiropas dienvidrietumos, ko arī iespējams izbūvēt pa Melnās jūras dibenu un pāri Turcijas teritorijai," – paziņoja Novāks.
Iepriekš Ukraina un vairākas ES dalībvalstis iebilda arī pret projektu "Ziemeļu straume 2", kura ietvaros paredzēts izbūvēt divus gāzes vadus no Krievijas piekrastes līdz Vācijai pāri Baltijas jūrai. To kopējā plānota jauda – 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.
Ja projekts tiks īstenots, Ukraina varētu zaudēt tranzīta valsts statusu. Pēc Polijas, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Slovākijas, Rumānijas un Lietuvas domām, projekts nes ģeopolitiskās destabilizācijas risku. Martā minēto valstu līderi nosūtīja vēstuli Eiropas Komisijas priekšsēdētājam Žanam Klodam Junkeram, kurā protestēja pret projekta "Ziemeļu straume 2" īstenošanu.
Arī ASV iebilst pret cauruļvadu izbūvi. Maija sākumā amerikāņu politiķi ieteica Eiropai pagaidīt ar gāzes vada "Ziemeļu straume 2" celtniecību un izvērtēt tā ietekmi uz enerģētisko un nacionālo drošību. Par to informēja ASV Valsts departamenta īpašais pārstāvis enerģētikas jautājumos Amoss Hohštains.
Valsts departamenta pārstāvis uzsvēra, ka nākamo piecu gadu laikā Eiropas tirgū ienāks liels apjoms sašķidrinātās gāzes no ASV un Austrālijas, tāpēc ASV nevēlētos, lai ES ieguldītu līdzekļus cauruļvada fiziskajā infrastruktūrā
