15:21 06 Aprīlis 2020
Tiešraide
  • USD1.0785
  • RUB82.8075
Pasaulē
Saņemt īso saiti
138

1941. gada 22. jūnijā pl. 4 no rīta fašistiskās Vācijas aviācija masveidā uzbruka vairākām Padomju Savienības pierobežas pilsētām no Baltijas jūras līdz Karpatiem. Uzlidojumi sākās arī Rīgā, Vindavā, Lībavā, Šauļos, Kauņā, Viļņā, Brestā, Kijevā un Sevastopolē.

RĪGA, 22. jūnijs — Sputnik. 1941. gada 22. jūnijā rītausmā fašistiskā Vācija bez kara pieteikuma uzbruka Padomju Savienībai. Sākās Lielais Tēvijas karš.
Fašistiskās Vācijas aviācijas uzlidojumi sākās Rīgā, Vindavā, Lībavā, Šauļos, Kauņā, Viļņā, Grodņā, Lidā, Volkoviskā, Brestā, Kobrinā, Slonimā, Baranovičos, Bobruiskā, Žitomirā, Kijevā, Sevastopolē un neskaitāmās citās pilsētās.

Aviācijas masveida triecienus saņēma lidostas, dzelzceļa līniju mezgli, jūras kara bāzes, armijas daļu izmitināšanas punkti un daudzas pilsētas 250-300 km attālumā no valsts robežas no Baltijas jūras līdz Karpatiem.

Piemineklis Karavīram atbrīvotājam Treptova parkā Berlīnē
© Sputnik / Александр Юрьев

Karā pret Padomju Savienību fašistiskajai Vācijai pievienojās Rumānija un Itālija, bet dažas dienas vēlāk – Ungārija, Slovākija un Somija.

Smagais, asiņainais karš ilga 1418 dienas un naktis. Tas noslēdzās 1945. gada 9. maijā ar fašistiskā bloka valstu totālu sakāvi.

Kara gaitā Padomju Savienība zaudēja 26,6 miljonus cilvēku. No tiem vairāk nekā 8,7 miljoni gāja bojā kaujās, 7,42 miljonus nacisti iznīcināja okupētajās teritorijās, vairāk nekā 4,1 miljoni gāja bojā okupācijas režīma neciešamajos apstākļos.

Uz katorgu Vācijā un fašistu okupētajās kaimiņvalstīs tika aizdzīti 5,27 miljoni cilvēku. No viņiem dzimtenē atgriezās tikai puse – 2,65 miljoni cilvēku. 450 tūkstoši cilvēku devās emigrācijā, gūstā gāja bojā 2,16 miljoni.

Līdz 1992. gadam Lielā Tēvijas kara sākums Krievijā netika uzskatīts par oficiālu piemiņas dienu. Ar Krievijas Federācijas Augstākās Padomes prezidija lēmumu no 1992. gada 13. jūlija šī diena tika pasludināta par Tēvijas aizstāvju piemiņas dienu. Ar Krievijas prezidenta dekrētu no 1996. gada 8. jūnija šī diena – 22. jūnijs tika pasludināta par Piemiņas  un sēru dienu.

Ik gadus 22. jūnijā Lielā Tēvijas kara piemiņai Krievijas teritorijā tiek nolaisti pusmastā valsts karogi. Kultūras iestādēs, televīzija un radio šajā dienā nenotiek izklaides pasākumi un  pārraides.

Valsts vadītāji šajā dienā noliek sēru vainagus pie Nezināmā kareivja kapa Maskavā.

Šajā dienā Krievijas tautas sēro par saviem tautiešiem, kuri ar savu dzīvību samaksāja par Tēvijas brīvību vai gājuši bojā karos, it īpaši Lielajā Tēvijas karā.

Lielā Tēvijas kara sākumu Krievijas iedzīvotāji piemin  ar klusuma minūti un zvanu skaņām. Visā valstī notiek dažādas patriotiskas akcijas. Daudzās pilsētās pirmie piemiņas pasākumi notiek mirklī, kad sākās karš.

Lielā Tēvijas kara sākuma gadadienas priekšvakarā ik gadus sākas Piemiņas un sēru dienai veltītā tradicionālā patriotiskā jauniešu akcija "Atmiņas vilciens". Vilcieni no Maskavas un Sanktpēterburgas dodas uz Minsku un Brestu. Akcijas galvenais mērķis – pa ceļam tiekas dažādu paaudžu cilvēki, un jauniešiem ir iespēja noklausīties kara dalībnieku stāstus.

Saskaņā ar tradīciju Brestas cietoksnī Memoriālā kompleksa Ceremoniju laukumā 22. jūnijā pl. 4.00 no rīta sākas mītiņš – rekviēms "Nolieksim galvas to laiku priekšā", kurā piedalās "Atmiņas vilciena" pasažieri. Ik gadus Bugas upes viļņos jaunieši nolaiž vainagus ar svecēm, kas iedegtas pie memoriāla Mūžīgās uguns.

Kopš 1996. gada Maskavas centrā – Aleksandra dārzā pie Mūžīgās uguns ik gadus notiek atklātā patriotiskā akcija "Piemiņas sardze. Mūžīgā uguns", kuras gaitā ikviens dalībnieks iededz Atmiņas sveci, lai godinātu vīrišķīgās padomju tautas varoņdarbu Lielā Tēvijas kara gados.

Kopš 2009. gada šajā dienā norit memoriālā akcija "22. jūnija piemiņas svece manā logā". Tajā piedalās vairāk nekā 1200 pilsētas un apdzīvotas vietas Krievijā.

2015. gadā Maskavā pirmo reizi noritēja akcija "Piemiņas līnija" – cilvēki ar degošām svecēm rokās iznāca Krimas krastmalā.

Pēc temata

16. marts – vienas dienas tribīne
KF vēstniecība: 16. marta gājiens – Hitlera līdzgājēju glorifikācija
Rīga gatavojas 9. maijam: koncerti, gājieni un dāvanas
"Nemirstīgais pulks" soļos piecās Latvijas pilsētās

Galvenie temati