15:51 12 Augusts 2020
Tiešraide
  • USD1.1783
  • RUB85.6858
Pasaulē
Saņemt īso saiti
50

NATO neizdodas atrast vēl vienu valsti Eiropā, kas būtu gatava nosūtīt savu bataljonu, lai stiprinātu austrumu robežu.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Pēc ASV lēmuma nosūtīt uz Austrumeiropu vienu bataljonu, nevis divus, NATO nevar atrast sabiedrotos Eiropā, kas būtu gatavi brīvprātīgi aizpildīt šo "caurumu", vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz The Wall Street Journal.

Eiropas valstis nepadodas amerikāņu kolēģu spiedienam, jo ne visas alianses dalībvalstis Eiropā uztraucas par NATO austrumu robežām, precizē WSJ. Austrumu robežu nostiprināšana ir izdevīga tikai Austrumeiropas valstīm, bet Rietumeiropu visvairāk uztrauc "Islāma valsts".

Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško
© RIA Novosti . Alexander Vilf

Neskatoties uz ASV pūlēm pārliecināt sabiedrotos, Dānijas varas iestādes paskaidroja, ka tas prasa vairāk resursu, nekā dāņiem ir, tāpēc valsts nevar aktīvi piedalīties bataljonu veidošanā Polijai un Baltijas valstīm. Norvēģija, turpina izdevums, argumentē savu atteikumu, ar to, ka tai arī ir robeža ar Krieviju un tai pašai jāuztraucas par savu robežu drošību.

Šādi paziņojumi rada neapmierinātību Vašingtonā. Kā demokrāti, tā arī republikāņi arvien biežāk kritizē sabiedrotos Eiropā par to, ka viņi nelabprāt maksā par savu aizsardzību un izmanto ASV resursus, kas atrodas viņu reģionos. Prezidents Obama pat nosaucis Eiropas valstis par "bezbiļetniekiem", teikts rakstā.

Laikraksts vēsta, ka Vašingtonai ir arī "plāns B" — vēl viena sabiedrotā – Kanādas piesaistīšana. Ierēdņi no ASV un NATO aktīvi veic pārrunas par Kanādas kontingenta palielināšanu Polijā līdz 1000 karavīru. Pašlaik valstī atrodas 220 karavīru.

Oficiāla atbilde no Otavas vēl nav saņemta, taču kāds nenosaukts informācijas avots no Kanādas paziņojis, ka "Kanāda izskata iespēju sniegt efektīvāku atbalstu NATO aizsardzības un apturēšanas koncepcijā."

NATO pieņēma lēmumu nostiprināt savas austrumu robežas, izvietojot katrā Baltijas valstī (Polijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā) pa vienu bataljonu (apm. 1000 karavīri – red.). ASV, Lielbritānija un Vācija jau paziņojušas par gatavību tos nosūtīt, bet ceturto sabiedroto vēl nav izdevies atrast.

Pēc temata

Stoltenbergs gaida pārrāvumu no NATO samita Varšavā
Neapgūtā vēstures mācība, jeb Latvijas nepilsoņu problēmas profilā
Melnkalne uzņemta NATO
Vēl viens britu ģenerālis sapņo par kodolkaru ar Krieviju

Galvenie temati