18:54 20 Jūlijs 2019
Tiešraide
  • USD1.1226
  • RUB70.7370
NATO karavīri desantējas Ādažos. Foto no arhīva

Stoltenbergs: NATO neatteiksies no kodolieročiem

© Flickr/ Latvijas armija/Gatis Dieziņš, RJC
Pasaulē
Saņemt īso saiti
48

NATO nemeklē konfliktus Krieviju, taču politiskajā dialogā ar Maskavu aliansei jābūt "stingrai, saprātīgai un spēcīgai", pavēstīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš pieļāva iespēju, ka pirms alianses samita Varšavā notiks vēl viena Krievijas un NATO tikšanās.

RĪGA, 2. maijs — Sputnik. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pavēstīja, ka alianses valstis nevēlas konfrontāciju vai jaunu auksto karu ar Krieviju, vēstīja RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu Welt.

"Mēs nemeklējam konfliktus ar Krieviju. Mēs nevēlamies auksto karu. Mēs nevēlamies bruņošanās sacensības," – teica Stoltenbergs un uzsvēra, ka nesaskata Krievijā "nodomu uzbrukt kādai NATO valstij."

Uz jautājumu par to, vai viņš uzskata par nepieciešamu no jauna izvērtēt bloka stratēģiju attiecībā pret Krieviju kodolieroču jautājumā, Stoltenbers atbildēja, ka NATO "mazāk nekā jebkad vēlas pielietot kodolieročus, taču kodolieroči paliks NATO rīcībā, kamēr vien tie pastāv pasaulē."

Stoltenbergs atzīmēja, ka politiskajā dialogā ar Maskavu aliansei jābūt "stingrai, saprātīgai un spēcīgai".

2016. gada februārī alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka NATO dalībvalstu aizsardzības ministri, tiekoties Briselē, ir augstu novērtējuši ierosinājumu par alianses militāro klātbūtni Eiropas austrumos, Vidusjūras austrumu daļā un Melnajā jūrā.

Oficiāli lēmumi jautājumā par militārās klātbūtnes pastiprināšanu Austrumeiropā tiks pieņemti jūlijā NATO samita laikā Varšavā.

"Nenozīmīgs" spēku pieaugums

Intervijā izdevumam Welt Stoltenbergs kārtējo reizi paziņoja: "To, ko mēs pašlaik veicam Baltijas valstīs un Polijā, nekādā gadījumā nav iespējams saukt par ievērojamu bruņoto spēku paplašināšanu." Alianses ģenerālsekretārs paskaidroja, ka militārās klātbūtnes paplašināšana tiks veikta saskaņā ar rotācijas principiem un palielināsies uz nepieciešamās aizmugures infrastruktūras rēķina.

NATO Galvenajā mītnē Briselē. Foto no arhīva
© REUTERS / FRANCOIS LENOIR

Nesen preses izdevums Wall Street Journal informēja, ka NATO valstis vēlas izvietot Baltijas reģionā četrus bataljonus (aptuveni četrus tūkstošus karavīru), paplašinot alianses klātbūtni Eiropas austrumos. ASV var nosūtīt uz Baltijas valstīm divus bataljonus, un vēl pa bataljonam piešķirs Vācijas un Lielbritānijas bruņotie spēki.
Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien informēja, ka Berlīne izskata iespēju nosūtīt karaspēku uz Lietuvu NATO spēku paplašināšanas pasākumu ietvaros alianses rietumu flangā.

ASV jau ir izvietojušas Eiropā daudzfunkcionālos iznīcinātājus F-22 Raptor saskaņā ar iniciatīvu, kuras mērķis ir NATO sabiedroto drošība. Tā tika izsludināta pērn sakarā ar situāciju, kāda izveidojusies Ukrainā.

Pieejamā informācija liecina, ka ASV uz Austrumeiropu nosūtīs vienu brigādi – 4000 karavīrus. Tiks nosūtīta arī tehnika un ekipējums – 500 armijas transporta vienības, tostarp arī aptuveni simt tanki. Tehnika tiks dislocēta Rietumeiropā.

Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs informēja, ka alianse jau ir pārkāpusi 1997. gadā noslēgto Pamataktu, kas ierobežo Ziemeļatlantijas alianses bruņoto spēku atrašanos Krievijas teritorijas tuvumā.

"Kas attiecas uz tēzi par to, ka jauno dalībvalstu teritorijā aizliegta liela apjoma bruņoto spēku pastāvīga dislokācija, mēs piesaistījām savu kolēģu uzmanību tam, ka viņi pakāpeniski veido kaut kādas bāzes, tostarp arī pretraķešu aizsardzības bāzes Polijā un Čehijā, vēlāk tika plānots arī Rumānijā. Mēs pavaicājām, kā tas atbilst viņu saistībām neizvietot nozīmīgus militāros spēkus. Viņi atbildēja, ka tie nav nozīmīgi spēki, ka spēku dislokācija notiek uz rotācijas principa un tas nav pastāvīgi," — informēja Lavrovs.

Krievija veiks nepieciešamos militāri tehniskos pasākumus, ja NATO arī nākotnē tuvinās savu infrastruktūru Krievijas robežām, uzsvēra Krievijas ārlietu ministrs.

"Mēs vienmēr esam brīdinājuši par to, ka, turpinot alianses bezgalīgo paplašināšanos uz austrumiem (pie tam katra valsts ir tiesīga izvēlēties sev piemēroto drošības formu, neatkarīgi no tā, vai tās ir divpusējas vai daudzpusējas savienības), ir jāpatur prātā, ka gadījumā, ja militārā infrastruktūra tuvosies Krievijas robežām, mēs, protams, veiksim nepieciešamos militāri tehniskos pasākumus. Kā mēdz teikt, "nekā personīga, tikai bizness," – atgādināja Krievijas ārlietu ministrs.

Pie tam viņš kārtējo reizi uzsvēra, ka Maskava nevēlas militāras konfrontācijas pastiprināšanos Eiropā.

Durvis dialogam nav aizvērtas

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pieļāva iespēju, ka pirms alianses samita Varšavā notiks vēl viena Krievijas un NATO tikšanās."Mums ir svarīgi turēt atvērtus politiskā dialoga kanālus un rast jaunas iespējas samazināt spriedzi un novērst nepatikšanas. Tāpēc pašlaik vēl nav zināms, vai pirms Varšavas samita notiks vēl viena Krievijas un NATO tikšanās," – pavēstīja alianses ģenerālsekretārs.20. aprīlī Briselē notika Krievijas un NATO Padomes tikšanās vēstnieku līmenī – pirmā divu gadu laikā. Pēc tikšanās Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka Krievijas un alianses diskusija bijusi neliekuļota un nopietna, taču abu pušu uzskati būtiski atšķiras. Viņš uzsvēra, ka Krievija un NATO neatgriežas pie ierastajām attiecībām, neskatoties uz abu pušu politiskā dialoga lielo nozīmi.

NATO militārais lokators
© Sputnik / Александр Рацимор

Krievijas pilnvarotais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško pēc Krievijas un NATO Padomes tikšanās informēja, ka pašlaik Krievijas un NATO starpā pozitīvu apspriežamo jautājumu nav. Viņš piebilda, ka dialogs par pasākumiem uzticības izveidei Krievijas un NATO starpā nav iespējams, ja alianse nesamazinās militāro aktivitāti Krievijas robežu tuvumā.

Krievijas un NATO Padomes iepriekšējā apspriede notika 2014. gada 2. jūnijā, divus mēnešus pēc alianses lēmuma iesaldēt visu praktisko sadarbību ar Maskavu. Apspriedes ietvaros puses apstiprināja, ka viņu viedokļi Ukrainas krīzes jautājumā ir atšķirīgi, un Krievija pavēstīja par alianses nebijušu aktivitāti pie valsts robežām.

Pēc temata

Stoltenbergs nepauda optimismu sakarā ar KF-NATO padomes sēdi
NATO kontingents Latvijā sasniegs nebijušus apmērus, sola Stoltenbergs

Galvenie temati