03:35 20 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1144
  • RUB71.3066
Karavīrs. Foto no arhīva

Analītiķi iesaka metodes Krievijas iebiedēšanai Baltijā

© Sputnik / Vladimir Pirogov
Pasaulē
Saņemt īso saiti
152

Plaša NATO kara spēku klātbūtne un finansiālas metodes liks Krievijai saprast, ka Baltijas jūras reģionā tā nevar bezrūpīgi saimniekot.

RĪGA, 20. aprīlis — Sputnik. Baltijas jūrā Krieviju varētu apturēt divas sauszemes spēku brigādes, PGA sistēmas, pretraķešu aizsardzības sistēmas, kā arī vēl divas militāro lidmašīnu eskadriļas, teikts Starptautiskā Drošības un aizsardzības centra pētījumā, kas tika veikts pēc Igaunijas parlamenta pasūtījuma.

"Krievija tieši apdraud NATO austrumu flangu. Kremlis neizrāda ne mazāko vēlmi mainīt savu politiku, kuras pamatā ir opozīcija Rietumiem, nedz arī atteikties no militarizācijas kursa, it īpaši rietumu virzienā," —citē pētījumu aģentūra BNS.

Baltijā – nepilns komplekts

Pašlaik Baltijas jūras reģionā dislocētie NATO gaisa un sauszemes spēki nav pietiekami ekipēti. Tie nav paredzēti aizsardzības operācijām, un abu pušu militārais potenciāls jūrā liecina par ievērojamām Krievijas priekšrocībām, norāda ziņojuma autori.

ASV militārais potenciāls vēl joprojām nodrošina pārsvaru parastā apbruņojuma jomā, taču tagad šīs priekšrocības mazinās.

"No vienas puses, to iespējams skaidrot ar bruņoto spēku vērienīgu modernizāciju Krievijā, no otras — ar faktu, ka pēc teroristu uzbrukumiem 2001. gada 11. septembrī alianse lielāko uzmanību pievērsa zemas intensitātes konfliktiem, bet Eiropas valstu bruņotie spēki ir palikuši otrajā plānā," — raksta pārskata autori.

Konflikts Baltijas jūras reģionā var norisināties pavisam citādi, viņi uzsver.

"Krievijai ir pietiekams potenciāls, lai iesaistītos intensīvā karā, tāpēc NATO pārsvars visos militārajos aspektos kļūst apšaubāms. Kaujas laukā Krievija spēj nodrošināt spēcīgu uguni, kā rezultātā iespējami milzīgi upuri," — teikts dokumentā.

Krievijas militārās priekšrocības Baltijas reģionā atzīmē arī žurnālists Edvards Lūkass, analīzes centra Center for European Policy Analysis viceprezidents.

Pēc Lūkasa domām, lielāks karaspēks, labākas pretgaisa sistēmas un lielais taktisko kodolieroču skaits dāvā Krievijai "priekšrocības no eskalācijas viedokļa", un konflikta agrīnā posmā tā varētu strauji palielināt savus spēkus.

Lēnais desants

Pēc atskaites autoru domām, rietumvalstu bruņotos spēkus Baltijas reģionā neizdosies nekavējoties iesaistīt ne uz zemes, ne jūrā, ne arī gaisā. Gadījumā, ja sāksies plašs konflikts ar Krieviju, lielāko daļu ASV bruņoto spēku nāksies vest pāri Atlantijas okeānam, un smago vienību nogāde no ASV uz Baltijas valstīm var aizņemt vairākas nedēļas, uzsvērts paziņojumā.

"NATO līdz šim izturas ļoti tālredzīgi un sper simboliskus soļus savas klātbūtnes palielināšanai alianses austrumu flangā. Krievijai šajā reģionā ir praktiski viss nepieciešamais, lai uzbruktu Baltijas valstīm un Polijai," — ir pārliecināti ziņojuma autori.

"NATO karaspēku pašreizējais stāvoklis Baltijas jūras rajonā neliecina ne par stingrajiem lēmumiem, ne arī par alianses reālo militāro potenciālu, un neļauj paļauties uz alianses solījumiem sargāt savu teritoriju Baltijas reģionā," — autori uzsver, ka pēc iespējas ātrāk jāpievērš uzmanība šai vājajai vietai.

Ziemeļatlantijas alianses lēno lēmumu pieņemšanas procesu norāda arī Lūkass.

"Krievija ir spējīga izmantot "humanitāro" haosu kā ieganstu iejaukties — nemieri, katastrofiska situācija ekoloģijā vai infrastruktūrā, problēmas satiksmē ar Kaļiņingradu. Pierobežas valstis paziņos par NATO Statūtu piektā panta stāšanos spēkā, taču aliansei būs vajadzīgas vairākas dienas, lai tā pārliecinātos par nepieciešamību iesaistīties karadarbībā. Galu galā var izrādīties, ka ir jau par vēlu," — raksta Lūkass.

Viņaprāt, Baltijas valstīm vajadzīga ne tikai NATO, bet arī "ātrās reaģēšanas spēki" no valstīm, kurās iespējams ātri dislocēt reģionālos spēkus.

"Šīs valstis varētu patstāvīgi un saskaņoti organizēt militārās mācības neatkarīgi no NATO darbības. To varētu paveikt ASV, Lielbritānija, Nīderlande un Norvēģija; arī Vācija… Zviedrija un Somija, kas nav NATO dalībvalstis, arī varētu daudz paveikt austrumu kaimiņu drošībai," — piezīmēja žurnālists.

"Spēks ir, taču nevietā!"

Ziņojuma autori uzskata, ka Krievijai būtu jāsaskata Baltijā konkrēti pierādījumi NATO bruņoto spēku gatavībai rīkoties.

"Baltijas valstīs un Polijā ir nepieciešama paplašināta sabiedroto sauszemes un gaisa spēku klātbūtne. Aliansei ir jāizvieto pārliecinoši spēki Baltijas jūras reģionā," — teikts dokumentā.

Ziņojuma autori uzsver, ka NATO sauszemes karaspēkam jāsastāv no ASV armijas brigādes kaujas grupas ar bruņutehniku, turklāt katrā Baltijas valstī jāizvieto vismaz bataljons, kā arī starptautiskās NATO vienības no Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un vairākām citām valstīm.

"NATO pietiek spēku un līdzekļu Baltijas jūras reģionam, taču pagaidām tie nav izvietoti tur, kur vajadzētu," — apgalvo ziņojuma autori.

Atklāt uguni pa ārvalstu zonām

Edvards Lūkass ir saskatījis vēl vienu iespēju apturēt Krieviju Baltijas reģionā, kas, viņaprāt, ir labāka nekā kodolieroči.

"Krievijas vājākais punkts ir tās atkarība no rietumu finanšu sistēmas. Kremlis izmanto kapitalizācijas tirgus un maksājumu sistēmas, un elite caur ārzonas firmām atmazgā nolaupīto. Tagad mums jāapgūst iespējas to izmantot," — raksta žurnālists.

Lūkass piedāvā organizēt "naudas manevrus" pretstatā Krievijas mācībām ar tankiem un lidmašīnām.

"Mēs varētu uzdot transatlantiskajām finanšu regulatoru grupām, prokuroriem, un policistiem izstrādāt mehānismus, ar kuru palīdzību krīzes situācijas gadījumā varētu iesaldēt Krievijas fondus, steidzami arestēt tos pēc iespējas sāpīgāk un padzīt valsti no pasaules finanšu lauka," — uzsver žurnālists.

Pēc Lūkasa domām, tikai šādu manevru organizēšana un neliela informācijas noplūde par tiem varētu likt Krievijai manīt, ka Baltijas valstis ir noskaņotas nopietni. Šāda metode ļautu jau iepriekš novērst tiesiskās grūtības un citas problēmas, ar ko reģions varētu saskarties reālas krīzes gadījumā.

Pēc temata

The Independent: diplomāti no Maskavas uzvar NATO
NATO piloti apgūst Baltijas civilos lidlaukus
Ādažos sākušās vērienīgas NATO mācības
Ko NATO vēlas apspriest ar Maskavu

Galvenie temati