18:52 25 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1890
  • RUB90.0123
Politika
Saņemt īso saiti
88

Rīga ir izvēlējusies, kas lems pilsētas likteni: vēlēšanas iezīmēja rekordzems apmeklējums un partiju uzvara, kas var mainīt rīdzinieku dzīvi. Par Rīgas domes vēlēšanu rezultātiem.

RĪGA, 30. augusts — Sputnik, Andrejs Solopenko. Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, kas aizritēja 29. augustā, paliks atmiņā kā vissliktāk apmeklētās vēlēšanas un ar lielo partiju skaitu, kas saņēmušas vietas pašvaldībā.

CVK dati liecina, ka galvaspilsētas pašvaldībā būs vismaz septiņi politiskie spēki. Lielāko daļu balsu saņēmušas valdības partijas, kam ir iespēja veidot jaunu koalīciju, atstājot pagātnē darbu domē opozīcijā.

Tauta nobalsojusi "ar kājām"

Rīgas domes vēlēšanas izcēlās ar rekordzemu apmeklējumu – līdz iecirkņiem aizgāja mazliet vairāk nekā 40% balsstiesīgo galvaspilsētas iedzīvotāji. Absolūtais vairākums nolēma palikt mājās. Tiesa, šoreiz vēlēšanu iepriekšējais balsojums bija slabāk apmeklēts – trīs dienu laikā pirms balsošanas dienas nobalsoja gandrīz 20% vēlētāju. Tomēr vēlēšanu dienā liela nozīme bija sliktajiem laikapstākļiem, un līdz urnām aizgāja tikai 21% pilsoņu.

Jau dienas pirmajā pusē bija skaidrs, ka cilvēki nesteidz uz iecirkņiem. Līdz pl. 12:00 nobalsoja tikai 6% rīdzinieku. Pēcpusdienā sākās lietus, un kļuva skaidrs, ka lielu apmeklējumu gaidīt nav vērts. Līdz 16:00 nobalsoja tikai 13,5% vēlētāju.

Intriga bija tikai viena – vai vēlētāju apmeklējums sasniegs vismaz 40%, jo, pēc CVK datiem, pl. 20:00 tas vēl nebija sasniedzis minēto līmeni, bet pēdējo divu stundu laikā balsot ierodas vien retais. Ilgu laiku pēc iecirkņu slēgšanas dati nesasniedza vajadzīgo skaitli, tikai vēlu vakarā tie nonāca līdz 40,58%, jeb 171 521 cilvēkus.

Vēlētāju zemā aktivitāti nepārprotami liecina par iedzīvotāju apātiju un neticību tam, ka ar dalību vēlēšanās kaut ko iespējams mainīt.

Krievi balsoja mazāk

Šoreiz visapātiskākie bija galvaspilsētas krievvalodīgie iedzīvotāji. Tādos Rīgas mikrorajonos, kā Daugavgrīva un Bolderāja, kur krievvalodīgie pilsoņi ir absolūtā vairākumā, nobalsoja tikai mazliet vairāk kā 30% balsstiesīgo. Vairāk nekā 60% Pļavnieku iedzīvotāju tāpat ir krievvalodīgie, un tur vēlēšanu iecirkņos ieradās vien 34% balsstiesīgo. Aptuveni tikpat aktīva bija Maskavas priekšpilsēta un Ķengarags, kur vairāk nekā puse iedzīvotāju par dzimto uzskata krievu valodu.

Par to, ka krievvalodīgie pilsoņi šoreiz varētu būt pasīvāki, ilgi pirms vēlēšanām stāstīja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra direktors Arnis Kaktiņš. Viņš norādīja, ka, atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām Rīgā, kad krievvalodīgie balsoja aktīvāk, šajā vēlēšanu grupā valda nenoteiktība jautājumā par to, kam atdot savu balsi un vai vispār ir vērts iet balsot. Eksperta prognozes attaisnojās.

Protams, zemā aktivitāte ietekmēja partiju pozīcijas, kas pretendēja uz krievvalodīgo pilsoņu balsīm. "Saskaņa", kas triumfāli uzvarēja vēlēšanās 2009. gadā un vienmēr ieņēma pirmo vietu Rīgā, šoreiz izrādījusies otrajā vietā.

CVK vēsta, ka "Saskaņa" saņem tikai apmēram 17% balsu – šī sakāve var novest pie vēlētāju aizplūdes gaidāmajās pašvadību vēlēšanās.

Jaunas koalīcijas gaidās

Rīdzinieku simpātijas ieguvis "Attīstībai/Par!" un "Progresīvo" kopīgais saraksts, kas saņēmis gandrīz 26% vēlētāju atbalstu. Bloks var cerēt gandrīz uz ceturto daļu domē. Tāpat domē nonāks arī "Jaunā Vienotība", ko atbalstīja 15% vēlētāju. Partija var svinēt uzvaru – tās frakcija gandrīz dubultosies.

Domē strādās arī Nacionalās un reģionālās apvienības bloks, kas saņēmis 9,5% balsu. Trīs partijas veidos jaunās valdošās koalīcijas pamatu, un mēra kandidāts Mārtiņš Staķis var iegūt ilgoto domes priekšsēdētāja krēslu.

Jaunākā partnera lomu saņems Jaunā konservatīvā partija, kas saņēmusi apmēram 6% balsu. JKP tas nav labākais rezultāts, tomēr var priecāties, ka tā nav palikusi "aiz borta".

Tātad galvaspilsētā veidosies koalīcija no četrām valdības partijām, kas nesīs pārmaiņas, jo agrākie valdošie spēki – "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" paliks opozīcijā.

GKR vēlēšanās saņēmusi gandrīz 8% balsu. Partijai, kas pirmo reizi piedalījās vēlēšanās patstāvīgi, tie ir nepārprotami panākumi, lai arī nospraustie mērķi nav sasniegti – GKR cerēja uz darbu koalīcijā, taču patlaban tas diezin vai ir iespējams.

Uz koalīciju var necerēt arī "Latvijas Krievu savienība", kas pēc ilgka pārtraukuma saņems frakciju Rīgas domē. Pateicoties savam stabilajam un motivētajam elektorātam, LKS saņēmusi 6,5% balsu – vismaz trīs vai pat četras vietas domē.

LKS ir pārvarējusi 5% barjeru vēlēšanās un tagad partijai ir jāpierāda, ka vēlētāji nav velti atbalstījuši Latvijas Krievu savienību.

Pēc temata

Vai Rīga var kļūt latviska? Krievu jautājums galvaspilsētas vēlēšanās
Čekušins: katrs rīdzinieks ir svarīgs, pat ja viņš nebalso par "Saskaņu"
Tagi:
vēlēšanas, Saskaņa, Rīgas dome

Galvenie temati