RĪGA, 29. augusts – Sputnik. Nacionālā apvienība (NA) veica kārtējo mēģinājumu izvilkt cauri grozījumus Latvijas Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Lai padarītu savu iniciatīvu pārliecinošāku, Saeimas deputāti izmantoja "iedzīvotāju" viedokli, vēsta Mixnews.lv.
Par jaunā uzbrukuma iniciatoriem priekšvēlēšanu aģitācijas valodai un grozījumu iesniedzējiem kļuva Saeimas deputāti no Nacionālās apvienības, "Jaunās Vienotības" un Jaunās konservatīvās partijas.
Tādējādi viņi vēlas īstenot dzīvē to, kas nosprausts Satversmes 4. panta pirmajā teikumā: "Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda."
Turklāt deputāti, kuri iesniedza grozījumus, norādīja uz to, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu priekšvēlēšanu aģitācijas gaitā iedzīvotāji vairākkārt pauduši neizpratni, raizes un kritiku attiecībā uz politiskās aģitācijas organizēšanu svešvalodā, nevis valsts valodā.
Nacionālās apvienības prezentētais "iedzīvotāju" viedoklis ir īpaši interesants, ja ņem vērā to, ka Latvijā ir augsts procents krievvalodīgo iedzīvotāju. Pie tam, latviešu un krievu skaita attiecība Rīgā, saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2020. gada 1. janvārī, ir, attiecīgi, 44,53% un 36,58%.
Taču tas jau nav pirmais Nacionālās apvienības mēģinājums "pārtulkot" priekšvēlēšanu aģitāciju latviešu valodā. Pagājušajā reizē Nacionālā apvienība uzstājās ar ideju aizliegt priekšvēlēšanu aģitāciju jebkurā citā valodā, izņemot latviešu, 2020. gada janvārī.
Toreiz deputāti no Nacionālās apvienības un viņu koalīcijas partneri uzsvēra ka aģitācija valsts valodā – tas ir pašcieņas jautājums, un arī atsaucās uz Satversmi, kur teikts, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda, un uz tās preambulu, kura uzsver šo tēzi.
Neskaitot šo gadījumu, 2018. gadā, pirms 13. Saeimas vēlēšanām, Nacionālā apvienība arī iesniedza šo iniciatīvu, kura pat izgāja pirmo lasījumu parlamentā. Pret to uzstājās "Saskaņas" frakcijas locekļi un četri deputāti no izjukušās frakcijas "No sirds – Latvijai". "Par" balsoja deputāti no toreizējās valdošās koalīcijas, kuru veidoja Zaļo un zemnieku savienība, "Vienotība" un Nacionālā apvienība, kā arī opozicionāri no Latvijas Reģionu apvienības.
