Politika

Politologs paskaidroja Putina aicinājumu līdzināties Staļinam, Rūzveltam un Čērčilam

© Sputnik / РИА Новости / Pāriet pie mediju bankasИ. Сталин, Ф. Рузвельт и У. Черчилль на Крымской конференции в Ялте
И. Сталин, Ф. Рузвельт и У. Черчилль на Крымской конференции в Ялте - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Padomju Savienības, ASV un Lielbritānijas līderi spēja vienoties fašisma draudu priekšā, neskatoties uz dziļajām savstarpējām pretrunām.

RĪGA, 21. jūnijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā rakstā "Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni" pēckara sistēmu nosauca par "vairāku gadsimtu intelektuālo un politisko meklējumu kvintesenci", atzīmēja RIA Novosti analītiķis Pjotrs Akopovs.

Государственный департамент США - Sputnik Latvija
Politika
Krievijas vēstnieks pastāstīja par Valsts departamenta reakciju pēc Putina raksta

Krievijas līderis konstatēja, ka Staļins, Rūzvelts un Čērčils "izrādīja milzīgu politisku gribu, pārkāpa pāri pretrunām un kaislībām un kā prioritāti nostādīja pasaules patiesās intereses".

"Pateicoties sabiedroto lielvalstu politiķu gudrībai un tālredzībai, ir izdevies radīt sistēmu, kas attur no pasaules attīstībai raksturīgās sāncensības galējām izpausmēm," uzsvēra Krievijas valsts vadītājs. Pēc viņa domām, "šodien, tāpat kā 1945. gadā ir svarīgi demonstrēt politisko gribu un kopīgi apspriest nākotni".  

Mūsdienu globālās sašķeltības apstākļos Putins atzīmēja, ka pasaule bija iekārtota daudz labāk, kad vadošo lielvalstu vadītāji spēja savā starpā vienoties, radio Sputnik ēterā teica politologs un žurnālists Jurijs Svetovs.

"Ir pretrunas starp dažādām valstīm, tomēr pieredze liecina, ka, ņemot vērā visu pušu intereses, labumu gūs visi. Un Čērčils, Rūzvelts un Staļins pieminēti šajā kontekstā. ASV taču 16 gadus neatzina Padomju Savienību, Čērčils bija nikns komunisma pretinieks. Savukārt Staļins piederēja pie kustības, kas pieprasīja likvidēt kapitālismu. Tomēr, rodoties fašisma draudiem, viņiem izdevās vienoties. Rezultātā tika izcīnīta uzvara karā, taču pēc tam diemžēl atkal virsroku guva egoistiskie apsvērumi," konstatēja Svetovs.

Putins ne vienu vien reizi ir teicis, ka Otrā pasaules kara gados gūtajai valstu sadarbības pieredzei jābūt pieprasītai, atgādināja eksperts. Krievijas valsts vadītāja rīcības mērķis ir centieni rast sadarbību ar rietumvalstīm, atzīmēja Svetovs.

Janvārī Krievijas līderis ierosināja organizēt ANO Drošības Padomes pastāvīgo locekļu: Krievijas, Ķīnas, ASV, Francijas un Lielbritānijas vadītāju tikšanos. Rietumvalstu līderi iniciatīvu atbalstīja.

Pjotrs Akopovs norādīja, ka šāda tikšanās varētu kļūt par "jaunu Jaltu", tomēr ar nopietnu noskaņojumu, ja būs pietiekama griba un izpratne par savu atbildību (pie tam ne tikai savas tautas priekšā) tā kļūtu par ļoti nopietnu soli, vismaz palīdzētu zināmā mērā stabilizēt globālo turbulenci (ko vēl pastiprina koronavīrusa radītā krīze).

Ziņu lente
0