06:26 26 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1856
  • RUB90.6421
Politika
Saņemt īso saiti
81

Saeimā aizritējušas ikgadējās ārlietu debates: ar ziņojumu par padarītajiem darbiem un nākotnes uzdevumiem ārpolitikā deputātu priekšā uzstājās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, pēcāk notika diskusija.

RĪGA, 24. janvāris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas parlamentā aizritēja tradicionālās ārpolitikas debates. Ārlietu ministrs runā par ārpolitikas prioritātēm, savukārt deputāti uzstājas ar atbildes paziņojumiem. Šoreiz, liekas, iznāca īpaši krāsaini.

"Līderi karā ar dezinformāciju"

Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča runa ir pelnījusi, lai to pēc iespējas plašāk citē. Pirmkārt, ĀM vadītājs pastāstīja par izaicinājumiem pasaules ģeopolitikā, kuri, neapšaubāmi, skar arī Latviju. "Spriedzes pieaugums Tuvajos Austrumos un citur pasaulē arī šogad ietekmēs gan reģionālo, gan globālo drošības situāciju un mūsu valsts ārpolitisko darbakārtību. Latvijas ieskatā turpmākais samilzušo pretrunu risinājums, tostarp Irānas jautājums, ir panākams tikai politiskā dialoga un diplomātijas ceļā.Tikpat būtiska būs situācijas attīstība Sīrijā, Jemenā, Lībijā un Venecuēlā," sacīja Rinkēvičs.

Neiztika, protams, arī bez Ukrainas. Rinkēvičs paziņoja, ka, lai arī Normandijas formātā sasniegts zināms progress saistībā ar Minskas vienošanās iepildīšanu, notika gūstekņu apmaiņa, situācija Ukrainā kardināli nav mainījusies. Ministrs minēja arī Krievijas politiku attiecībā pret Kijevu.

Globālie riski, pēc Latvijas ĀM vadītāja domām, nebeidzas ar militārajiem jautājumiem vien: "Nevar ignorēt arī klimata pārmaiņas, kuru viens no galvenajiem cēloņiem ir cilvēka faktors. Kūstošie ledāji Arktikā, milzīgais piesārņojums jūrās un okeānos, ilgstošie un postošie ugunsgrēki Austrālijā, Āfrikā un Amazones mūža mežos rada neatgriezeniskus zaudējumus visam dzīvajam uz mūsu planētas. Lai mazinātu cilvēka postošo ietekmi uz vides piesārņojumu, nepietiek ar skaļiem lozungiem vai politiķu un diplomātu pieņemtām rezolūcijām."

Ārlietu ministrs apstiprināja Latvijas ārpolitikas pamata postulātus. "Amerikas Savienotās Valstis ir un būs mūsu stratēģiskais sabiedrotais gan politiskos, gan ekonomiskos, gan drošības jautājumos. Bez ASV klātbūtnes nedz Eiropas, nedz Baltijas, nedz Latvijas drošība nav iespējama. Mēs darīsim visu, lai stiprinātu transatlantisko saiti ar ASV un Kanādu," teica Rinkēvičs.

Ministrs pavēstīja par Latvijas sasniegumiem Eiropas Savienības dalībvalsts kārtā: "Latvija Eiropas Savienībā ir jau vairāk nekā piecpadsmit gadus. Ir pienācis brīdis, kad esam pietiekami pieredzējuši un varoši ne tikai sekot Eiropas Savienības politikām, bet spēt tās ietekmēt atbilstoši Latvijas interesēm. Vairākās jomās Latvija ir līdere dezinformācijas apkarošanas un kiberdrošības jomās… Latvija atbalsta Eiropas Savienības paplašināšanos, jo tā atbilst Latvijas ilgtermiņa interesēm un garantē demokrātijas un tiesiskuma nostiprināšanos, drošību un stabilitāti mūsu kaimiņreģionos."

Attiecībām ar Krieviju Rinkēvičs veltīja atsevišķu uzstāšanās daļu, ne to pozitīvāko: "Attiecībās ar Krieviju Latvija ietur divu ceļu politiku – dialogu un atturēšanu. Мēs nevaram ignorēt Krievijas karaspēka koncentrāciju Kaļiņingradā un Krievijas Rietumu militārajā apgabalā. Tā ir izteikta Krievijas spēka demonstrācija."

"Pie galda par diviem procentiem"

Ar atbalsta paziņojumiem ĀM vadītāja runai uzstājās Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš un aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Valdības vadītājs atzīmēja: "Pirms gadiem. Latvija bija vairāk ārpolitikas vērotāja, varētu teikt, patērētāja. Pēdējos 15, droši, desmit aizvien intensīvāk, Latvija ir pārtapusi no vienas tādas pasīvas vērotājas uz vienu aktīvu politikas veidotāju. Un šī loma... mums ir iekarojuši indivīdi, institūcijas un valsts kopumā. Un šī loma mums ir jāstiprina. Mūsu balss pasaulē tiek sadzirdēta. Mēs iestājāmies par vienotu tirgu, mēs iestājamies par... pret naudas atmazgāšanu un vispār finanšu sistēmas stiprināšanu Eiropā un pārējā pasaulē. Mums Latvijā ir viens no Euro... no NATO vadošajiem centriem tieši šajā jomā. Mēs neesam vairs tā mazā valsts, kas tikai ņem pretī. Mēs esam pilnīgi līdzvērtīga balss, kas argumentē, kuru uzklausa un kas veido šo politiku. Mums no šīs lomas nav jākautrējas, mums šī loma ir jāstiprina."

Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks atzīmēja pasaulē augošo nestabilitāti. Viņš izteica prognozi, ka globālajā politikā arvien lielāku svaru iekaros reģionālie spēlētāji. Savukārt starptautiskās organizācijas pakāpeniski zaudēs ietekmi. Aizsardzības iestādes vadītājs secināja, ka šādos apstākļos ir jāstiprina bruņotie spēki. Un tās metodes ir jau zināmas: "Mēs esam viena no tām valstīm, kura tiek aicināta arī uz tā saucamajām divu procentu pusdienām, jo mēs esam gatavi maksāt vismaz divus procentus no sava iekšzemes kopprodukta aizsardzībai. Un par to es pasaku paldies arī Latvijas Saeimai un visām iesaistītajām institūcijām, jo mūsu sabiedrībā ir panākts samērā liels konsensuss, vienprātība par to, ka par mūsu pašu drošību mums pašiem ir jārūpējas tik, cik mēs varam. Tie, kas vairs nevēlas maksāt divus procentus no iekšzemes kopprodukta par aizsardzību, lielā mērā ir vai nu tie, kas atbalsta kādas ārvalstu intereses, vai ir kādi margināli arī spēki mūsu valsts iekšienē."

Kādēļ Krievija neuzbruka Latvijai?

Parlamenta opozīcijas deputāti iebilda ministra Rinkēviča sacītājam. Tā, deputāts Aldis Gobzems Saeimas tribīnē atgādināja Rinkēvičam par to, ka iepriekšējā valdībā viņš apsūdzēja savu kolēģi no Zemkopības ministrijas – Jāni Dūklavu – tajā, ka viņš tikās ar Krievijas vicepremjeru, iepriekš neinformējot par to ĀM. Dūklavs tika pakļauts asai Ārlietu ministrijas kritikai. Taču šobrīd situācija ir pretēja: "Cik ziņojumus jūs, Rinkēviča kungs, esat uzrakstījis Ārlietu ministrijai, premjerei, premjeram, un arī drošības iestādēm par jūsu regulārajām tikšanām ar vienu Krievijas multimiljonāru oligarhu, es gribētu teikt, Pjotru Avenu? Ko jūs pārrunājat šajās tikšanās reizēs? Tās ir oficiālas vai neoficiālas? Kādu valsts politiku jūs bīdāt šajās sarunās, Rinkēviča kungs? Kāpēc jūs par to publiski nerunājat, ka jūs kuluāros regulāri tur dzerat droši vien vīnu ar kādu Krievijas multimiljonāru? Tā ir Latvijas ārpolitika?"

Tāpat deputāts atgādināja ministram par daudziem pārlidojumiem, kurus apmaksāja ar nodokļu maksātāju naudu, turklāt tikai un vienīgi biznesa klasē, norādīja uz nesaprātīgajiem tēriņiem aparāta un pārstāvniecību un vēstniecību tīkla uzturēšanai, un pat uz dīvaino Rinkēviča attieksmi pret "stratēģisko partneri" – ASV prezidentu Donaldu Trampu. "ASV esot mūsu stratēģiskais partneris – tā saka Rinkēviča kungs, tā saka Pabrika kungs. Palasiet Rinkēviča kunga un Pabrika kunga vīterošanu sociālajos tīklos par ASV prezidentu pirms kāda laika, un jūs ieraudzīsiet tur diezgan interesantu ainu, ko viņi saka par Donaldu Trampu abi divi. Tā rīkojas atbildīgi politiķi, kas saka, ka ASV ir mūsu stratēģiskais partneris, rakstot nicīgus tviterierakstus par ASV prezidentu?"

Rezumējot, Gobzems paziņoja: "Lielākais un faktiski vienīgais panākums ārpolitikā ir tas, ka krievi Latvijā nav iebrukuši, tas ir vienīgais panākums, nevis investīciju pieaugums, nevis Latvijas tautas labklājības pieaugums, nevis tas, ka mums cilvēki atgriežas, nevis tas, ka mēs esam Lielbritānijas pats, pats labākais draugs un ka mums te viss kūsā no biznesa, bet tikai tas, ka mums krievi nav iebrukuši. Tas ir vienīgais jūsu panākums. To jūs katru gadu sakāt. Viss! Tā ir visa ārpolitika. Tam nevajag ārlietu ministru, to var pateikt jebkurš, arī bez izglītības, arī neievēlēts Saeimā, kā jūsu premjers."

Par "Krusta kara" sekām

Uz nesenajām ĀM kļūdām ekonomikas jomā norādīja "Saskaņas" deputāts Nikolajs Kabanovs. "Mūsu acu priekšā ir nopietna krīze Latvijas tranzīta nozarē, bet Ārlietu ministrija diemžēl nenodarbojas ar Latvijas valsts amatpersonu vizīšu nopietnu izstrādi, kas spētu uzlabot mūsu saimnieciskās attiecības ar kaimiņvalstīm. Piemēram, Ministru prezidenta Kariņa nesenajā braucienā Baltkrievijā diemžēl mums nesanāca nopietni aprunāties ar konkrētiem ekonomiskiem spēlētājiem Baltkrievijā, lai gan pieņēmušā puse piedāvāja organizēt kopīgu biznesa forumu un risināt jautājumus," sacīja Kabanovs.

Viņa frakcijas kolēģis Vjačeslavs Dombrovskis komentēja Edgara Rinkēviča paziņojumu šādi: "Ārlietu ministra acīs pasaulē notiek tāds svētais "Krusta karš" pret visiem tiem, kas, ministra ieskatā, nepietiekami respektē "Rietumu vērtības", vai nu ir nepietiekami lojāli transatlantiskajām attiecībām. Nojaušams, ka ārlietu ministrs sevi redz kā vienu no galvenajiem šā svētā kara karoga nesējiem. Vai tas ir tiešām par vērtībām – tas, manuprāt, ir stipri apšaubāms. Bet pagaidām pieņemsim – pieņemsim, ka tas tiešām ir par vērtībām. Tad jāsaprot šī svētā kara sekas. Tas nozīmē, ka attiecības, tajā skaitā ekonomiskās, galvenokārt, ir veidojamas tikai ar "Rietumu vērtību" valstīm. Tas nozīmē tiltu izjaukšanu un sienu būvēšanu ar valstīm, kuras, ministra ieskatā, neatbilst "Rietumu vērtību" augstajiem standartiem. Ārlietu ministrs piedāvā uzbūvēt lielo Latvijas mūri – mūri starp valstīm un starp tautām. Šīs mūris tiek būvēts valstī, kur gandrīz katrs piektais – 22,9 procenti no Latvijas iedzīvotājiem, tas ir, 434 tūkstoši iedzīvotāju, ir pakļauti nabadzības riskam. Un ārlietu ministra realizētā politika var novest tikai pie tā, ka Latvija mūžīgi paliks viena no Eiropas nabagākajām valstīm, no kuras aizbrauks lielākā daļa tās spējīgāko un gudrāko iedzīvotāju."

Glābt pilsoni Misāni

Saeimas sēdē deputāti nepaspēja apspriest visus darba dienas kārtības jautājumus, taču apstiprināja divus. Pirmām kārtām tika pagarināts Latvijas kareivju atrašanās mandāts Irākā (to skaitu viedos 10 militārie instruktori). Otrkārt, komisiju izskatīšanai saņemts likumprojekts, kurš paredz Latvijas pilsoņu izdošanas kriminālvajāšanai trešajām valstīm ierobežošanas iespēju. Grozījumi tika izstrādāti pēc nesenā skandāla ar iespējamo Latvijas pilsones Kristīnes Misānes izdošanu DĀR.

DĀR viņu izdos Dānijas tiesa. Latvijas kareivji dienē Dānijas kontingentā. Latvijas ĀM nespēj (pagaidām) ietekmēt savus koalīcijas partnerus, lai atgrieztu dzimtenē vienu Latvijas pilsoni. Toties diskusijas par "Rietumu vērtībām" un "globālajiem izaicinājumiem" parlamentā var turpināties dienām ilgi.

Tagi:
Misāne

Galvenie temati